Utagawa Hiroshige

Utagawa Hiroshige
1797-1858
Niponaf lingesik isu gwetusik

Utagawa Hiroshige ( niponavon 歌川広重 ) bak 1797 koe Edo koblir aze ba 12/10/1858 koe Edo awalker. Tiyir niponaf zovdasik is gretcasik is gwetusik. Kan yon enk dem gweta va Fuji tculk ok Edo wid solwikar, kanarison va yona vula ke vieleafa blira ke widava abdi inafa artazukara bak Meijiugal.

Xanta is toza betara

Edgarda leve nolda is govitaf nudol, gweta va sulem

Vey samurai gejikafa yasa yoltkirafo gu Andō, Hiroshige gu Tokutarō az Juemon zo yoltegar kiren niponafa prostewa dineckeyer da bak blira yoltegaruyur. Gadikye tir kevfirdesik koe Edo ( re Tokyo ) widava. Malida ine tir sandafe larde va lingeropa gruteper, pune gan Okajima Rinsai elaf lingesik zo kotaver. Bak 1809 gadikya awalker aze dere gadikye fure. Tise san-toldafe, Hiroshige vanpir okilik ke Andō yasa nume va fli wetce kevfirdesik gowanur. Bak 1811 va lingexo ke Utagawa Toyohiro gwetus feliik soe denfir, radimida wetce tavembik gan Utagawa Toyokuni an feliik al zo lanarar.

Ukiyo-e lingereva betara

Bak 1812, arti tanoya taveyemba tanda, gu Hiroshige yoltega gan feliik mbi yofter nume va yon taneaf grabom sugdar. Bak 1818, va yon yunkeks ta buskezlak ( Kyōkabon ) is gweta va kabuki wenyusik is enk dem delt va sposafa aboyusikya isu gejik zovdar. Voxe remi bata taneafa rekola, va fitc me ronoruyer kire va vebareem ke kevfirdesi fli adaerser. Bak 1821 kurer aze va yon grot toz bokar. Bak 1828 Utagawa Toyohiro feliik awalker. Ine va Ichiyūsai yambayolt bak 1831 narar ise va patectoy koaskir. Va sanpakaf enk skur : Sposaf wiks va Edo keluTōto meisho jukkei ).

53 recela ke Tōkaidō vawa betara

53 recela ke Tōkaidō vawa

Bak 1832 va kevfirdesi fli jovler aze va enk dem 53 recela ke Tōkaidō vawa gwetak bokar, koswayanon gan winugafa vuida viele va shogun patectokilik moo Tōkaidō vawa dositayar. Bata vawa va Edo gu Kyoto kagluyayar, isen recela tiyid xo lize sang zo yuteyed ise koyasik va mielcek rotiskiyid ike rotestuyud. Enk bak 1833-1834 ton rubiara vas kunoy tulok zo piskur, wason va akenafa kiewatca, nume va ine gu feliik va Ukiyo-e ( ewava va ezasa tamava ) lingeropa di domadar. Gu vwa ke Katsushika Hokusai zo torigir ise ganon di zo turestar. Batvielu va konakar enk ton amidaf breviz gu bata vawa ektur, i va tulon Anyustoy wiks va Omi winka az Wiks va Kyoto winka azu Osaka. Milugale va yona gweta kaatoesa va kabayap ok zveri ok imwa skur.

Ta inyon patectoy, Hiroshige va yunkeyena nyapexa koswayar. Inafa warzera tiyir granafa, dem mon 5000 ik 8000 grabom sedme aptacik. Jupayar da va patecta dun exuleyer. Ine va Nipona gu yamba kaikvolayar, etekason va geltruca is ezlopa. Keni yon patectoyaf gwetenk piskur : va Wiks va kotgrupaf debak ke tev-sanoya winka ke Nipona, tis wana dem 70 ewavak mali 1853 kali 1856, is va Sanoy kotgrupaf wiks va Edo ilamtafa larma dem 119 gweta brudisa va intafa vowidava is titisa sonara va klepa. Koe batyona wana, va xuf breviz bolkon faver, vebason va vanikatcura va tanuskaf is gedraf martig is estobasa wira is ticfisa siakara is jonkafa wirinda is azentapafa pinta is listaf ukaf ligundeks ; bata gweta tid ton tawovopafa elimuca ise va gedrafa ayafa tegira koe taneafa azenta nedid.

Lingesik va niponafe sane betara

69 recela ke Kiso Kaidō vawa

Raplekuson va prostewa ke kotgrupaf wiks ( meisho-e ), va vartaf debak tukotabar : va za is kuksa is stoya is uzda is krimta is meftava is zadayxo si dopewa is tumtaxo is wenyaxe is yeladaxe is yorida is dolta ; va oxinakila skur : tari is koyasik is dolekik is yambudik is tawadayik is befoltik is tucpastik is geisha aboyikya is samurai gejikye va batuon wiks blizesid. Inafa norluca tiyir nedira va telyon lokatcalaf patectoy ke tursia vox dere logubef wiks. Nelkon, va ewavak gu morik blizesiyir, i gu tegise sane ke Edo. Blira kotviele tickir oke zo tiaver. Kiblara ke yambik va merovansan koredik me sikapburayar, i va kabuki wenyusik ok sumo utiusik ok bijin listikya. Voxe va lizise sane askiyir, i va sane ke titefa Nipona. Wanuson va watsa va Fuji tculk conyon gu Hokusai, Hiroshige teni blira va toloy enk watson gu tumtafa meftava djur, i va enk sanegatan bak 1859 kaiki dalintafa awalkera, lize va nelkoteem ke taltekaf siak koplekur : Bar-san-tevoy wiks va Fuji tculk is Sanoy wiks va Fuji tculk.

Remtrakusik va alpoz is tuwava betara

100 kotgrupaf wiks va Edo

Koe inyona gweta, Hiroshige va ezle ke tuwava dem alpozxa is cadim is afi is saz ( imwugalafa muva ik xefto ik nolda ik sel ) ok afizaf gemelt ( vanafiz koe bra ik vanawalt ik sielaf nom ik taelafta ik mielorika ) gogolar. Batcoba gan litevikeem zo ginutur.

Bak 1856 ine tev-sandafe vanpir buddevaf tucpastik kiren mancoba banugale tiyir vexa viele folisik va direfa awalkera satoleyer nume batkane va jiadara egadayar. Antaf delt va Hiroshige djuyun gan Kunisada moi inafa awalkera va ine ton tucpastafe blucte is ton tipokeyena oria dem praka koe nuba nedir. Krabes tucpastik dum Hokusai, ta antafa gildara is volara va tuwava, va patecta exuler. Bak 1858 ve beyolakoler nume va divkiavasa ezla ponar : bata neruma azon gretcayana keve atcom ke kotawaso tumtaxo, va inafa griva mu koyara is patectoy vrutackar.

Turestara ke Hiroshige va europafa lingeropa betara

Gweta ke Hiroshige va europafa lingeropa di artowarotayad ise va atrira ke liteva webeter, droleson va europaf yambik mali Tamefa Wonara ke 1862 koe London azu 1867 koe Paris. Grabomeem ke Hiroshige va Whistler is Édouard Manet is Edgar Degas is Claude Monet az Vincent Van Gogh tulon turestatar.

Utagawa Hiroshige
( 歌川広重 )

Utagawa Hiroshige ( 歌川広重 )

 Koblira  1797,
 Edo, Nipona
 Awalkera  12/10/1858,
 Edo, Nipona
 Vedeyot  Nipona
 Eba  Lingeropa
 Serna  Ukiyo-e
  Grabom 
  Tuveli icde Lingeropa