Akira Kurosawa
1910-1998
Niponaf elpatopik

Akira Kurosawa ( niponavon 黒澤 明 / 黒沢 明 / 黑澤 明, Kurosawa Akira ) tir niponaf elpatopik is skusik is warzesik is niosasik is kseasik, kobliyis koe Tokyo ba 23/03/1910 az awalkeyes koe mila widava ba 06/09/1998. Do Yasujirō Ozu is Kenji Mizoguchi wetce an sposaf is turestaf niponaf elpatopik zo torigir [1][2]. Remi alub-san-perdafa elpatopafa eba, va lo bar-sanoy elpat al skur.

Akira Kurosawa bak 1936 wetce skusik is niosasik bokar. Bak 1943 bal Toleafa Tamavageja, va taneaf elpat skur, i va Vunda ke juduti (  姿三四郎,Sugata Sanshirō ). Anyusteaf elpatap, i Izkaf pumkik (  酔いどれ天使, Yoidore tenshi ), bak 1948 zo sanegar aze gan malyopasikeem zo vankiever nume va sposuca ke Kurosawa ruyer. Ban elpat va toza ke Toshirō Mifune elpatusik tcalar, i ke Mifune kotote zirsetese va san-tevoy elpat do Kurosawa.

Nope Rashōmon taneatomon amuzeyen koe Tokyo bak anyusteaksat ke 1950, Akira Kurosawa bak 1951 gu Moavaf Krapol ke Mostra kapava ke Venezia zo gabler, i gu gablexa nekiyisa va amuzera koe Europa is Lenteamerika. Sanegafa kiewatca ke bat elpat va tuvel ke Talteka pu niponafa elpatopa di fenkur ise va walvedeyafa sposuca ke jontik niponaf yambik di glotcar. Mali 1950-e sanda kali toza ke 1960-e sanda, Kurosawa va mon tanoy elpat vieleon skur, don Blira ( 生きる, Ikiru, 1952 ) az Peroy samurai gejik ( 七人の侍, Shichinin no samurai, 1954 ) az Kevnendasik ( 用心棒, Yōjinbō, 1961 ). Azon klepa tir lesporgafa voxen ironokafa skura don Kagemusha ( 影武者, Kagemusha, 1980 ) az Ran ( 乱, Ran, 1985 ) noved da ina va warzafa gablexa war, i va tulon Moavafa Piatoakoe Cannes kapava semekon gu Kagemusha.

Bak 1985 semekon gu « inyona kotaskira koswayasa va tamavaf saneg isu felbesa is turestayas va elpatopikeem ke varafa tamava », va Oscar poradro kazawar [3][4]. Bak 1999 gu « An asiik ke decemda » ke « Yambeem is Suteroteem is Araya » loma gan Asian Week virda radimawalkon zo semekar ise gu « tan aluboy korik loeke webeyes va nagera va Asia bak darefa decemda » gan CNN roday zo atoer [5].

Blirizva betara

Rumeugal is elpatopafa kotrakura ( 1910-1935 ) betara

Kurosawa bak 1910 koe Ōmori revava ke Tokyo koblir. Isamu gadikye vey samurai yasa ke Akita winka tir gadesik va reila ke Altokaf Kizey ke Ervolia solve gadikya tir vey dolekikafa yasa ke Osaka. Ina tir ironokik ke peraf nazbeikeem. Toloy berik ixam tiyid klaackaf ba inafa koblira isen tana berikya moion mulufteyer. Kurosawa do baroy kle atrir. [6][7]

Isamu Kurosawa va altokafa funtera abduaskir voxe va taltekafa araya gu benelaca ke gaara torigir, i va tulon elpatopa is wenya : jotafa Akira ba tevda va elpatopa bam kosmar. [7] Turestanon gan tan tavesik, va lingeropa is zovdara skeur. [7] Banugale va suteropa is kendo uti dere vayar. [6]

Rumeugal ke Akira Kurosawa dere gan Heigo berikye tise loklaafe gu balemda zo turestayar. Kurosawa di munesteyer da moi ruftacek koe Kantō bak 1923, Heigo va ina ko loeke anamempayana revava ke kelu vanstayar ise poayar da ina va xonukesik kotlize moe nudeem gokaldisukeyer enide va vudera kevliker.

Heigo tir jebes ravesik voxe va kooldasa rindera tiner. Nope bata tinera, gu yasa va int adre iliksantur aze va divepatectaf suteroteem istfir. Tici 1920-e sanda, Heigo vanpir sebusik va pulviskaf elpat ise va int yolton gu Suda Teimei razdar. Akira banugale djuvanpisa taltekaskaf lingesik va berye kosoker. Tuke Heigo, Akira va osk elpatopa voxosk wenya is riva kosmar. Miledje va intyona trutca isu grabom koe wonaxo ke Gluyista dem Dodelaf Yambik wonar. Voxe va lingera me lajublidar nume tere argawer. Gu gaderopa va int dere danter edje ardialafa rujara vanlaumar.

Nope artfira ke pulvisa elpatopa titi 1930-e sanda, Heigo va erbarge kazokever isen Akira va gadikeem godimdenlanir. Ba teveaksat ke 1933 Heigo do dositikya kser. Kurosawa va bata xonukera dum slasa pestaka ke drasura pimtar ise koe luz yoltkiraf gu « Rupa jinon mekopulvina » ke mivizva divrozar. Oxam arti xonukera ke Heigo, inafe loklaafe berikye dere mulufter.

Ravera va elpatskura ( 1935-1941 ) betara

Bak 1935 Photo Chemical Laboratories ( PCL- ) warzafu elpatafu sistu vanpitisu Tōhō va skus pomasik kaaneyar. Beka Kurosawa dene elpatafa raba me fogekobayar ise wetce nevayunkesik ixam zo uneyer, pune va eruks ke sistu dulzar, i va eruks va sutelara ke retik va vayarundeks va rigotaf afreem ke niponaf elpat num wayoterindeem. Kurosawa koe dulzeks pebur da ede man afreem tid rigotaf, pune tuvexeara mekane rokrulder. Bata twa ton balgemes kom nover da ina va direfa rindera di tiskir. Kajirō Yamamoto skusik va kseldura va Kurosawa karaker. Bak toleaksat ke 1936 ba 25-da, ina va PCL- sistu di denfir.

Bal bata alubda wetce skus pomasik, Kurosawa mu jontik amidaf skusik kobar voxe nelkon mu Yamamoto vas san-peroy elpat fuxe tol-san-balem-. Lobat elpat tid buska zirseyena gan Kenichi Enomoto elpatusik loon grupen yolton gu Enoken. Yamamoto va fitc ke Kurosawa malsaver numen ina arti tanoya tanda vanpir okilaf skus pomasik. Blodaca ke Kurosawa laumad isen inafa kobara tir bunera va nakila lidam sunaltera va elpat lidam tcalutera va elpatatano xo lidam tenukera va nios lidam koafira is kseara lidam gadera va toleafi rali lidam abdizirsera va nakila isu jontolara. Koe bocaf elpat wetce skus pomasik ( Uma, 1941 ), Kurosawa va lok ke warzera viunsur larde Yamamoto va ar elpat ixam furender.

Yamamoto pu Kurosawa odiar da skusikany dalon gotir donaf niosasik. Bam Kurosawa vofar da wetce niosasik lodam skus pomasik loote roterbawar. Va konak nios sanegar aze doler voxe va tunakilara bas sistu me di malseotar.

Geja is urayara is kurera ( 1942-1945 ) betara

Bal tolda radimi sanegara va Uma bak 1941, Kurosawa va rupa rovankabusa va skusa klepa kaaneyar. Moni toza ke 1942, mon arti tanoya tanda radimi geja wal Nipona is Tanarasokeem, Tsuneo Tomita berpotik va Sugata Sanshirō berpot icde vanblira ke juduti koron gu gradilafa is tulidasa nega ke Eiji Yoshikawa lidam Miyamoto Musashi. Moi belira va bata neva, Kurosawa pu Tōhō sistu va rokeem ta zalera davon erur aze malseotar da di tir skusik va elpat.

Furendera va Vunda ke juduti ( 姿三四郎, Sugata Sanshirō ) koe Yokohama bak san-toleaksat ke 1942 tozuwer. Warzera va elpat tir nivafa voxen urayasa ristula va daneks slikeke tis « anglindaf » malyedar neke rape Mwa icde Elpateem ke 1938 al kaxaayar. Vunda ke juduti ba 25/03/1943 tuke Yasujirō Ozu skusik kalrojus va elpat tere zo sanegar. Soe toloya wexa ke tozuraf siatos zo urayayad. Re trakut da lobat sulaks parmon al zo drasud. Vunda ke juduti tir elpat adalaf gu rietoda ke bane sare. Va lidaf ceakaceem is vobuca ke dulkafe sane voldum ketsuca is ikoruca ke tutaltekayan glastik koredon gu Gennosuke ilamsisker.

Kurosawa va uum icde dodelikya bak gejugal kan Tel listik ( 一番美しく, Ichiban utsukushiku ), azon dulaper, i kan galbedus elpat martigon gu valdiginda furendeyen titi 1944. Nios suteyen gan Kurosawa va lana lospa dem jotafa dodelikya koe iaxe va recta ta sayakafa favera konakilar, i va lospa dun lagasa va laumasira va warzesuca nekev kote arge.

Bak warzera, Yōko Yaguchi elpatusikya zirsena va stasik ke dodelikafa lospa gan dokobasikeem zo kiblar enide va yona kodinera pu Kurosawa di atoer. Klabon solve Yaguchi is Kurosawa va sint dun tcaked, pune va sint kavanad. Ba 21/05/1945 kured edje Yōko ixam nazber. Kali awalkera ke Yōko bak 1985 wan tid. Va toloy nazbeik di dikid : Hisao ocye kobliyise ba 20/12/1945 az titise warzesik va konak ironokaf abdumimaks ke gadye, az Kazuko ocya kobliyisa ba 29/04/1954 az titisa abozasik.

Levi yerumara, Kurosawa gan sistu zo plataer enide va wana ke Vunda ke juduti di skur. Warzafa vunda ke juduti ( 續姿三四郎, Zoku Sugata Sanshirō ) bak alubeaksat ke 1945 zo sanegar. Bat galbedus elpat gu tan lorotaf grabom ke Kurosawa zo torigickir.

Orkon gu derokuca ke ironokaf aksateem ke geja, Kurosawa va nios ke elpat dem warzera ledroe dam dire djukusuter. Ayikye avlayase mo ault ke jaktol ( 虎の尾を踏む男達, Tora no o wo fumu otokotachi ) vey Kanjinchō kabuki drunta, do Enoken, bak pereaksat ke 1945 zo tenukeyer. Ba bana evla, Nipona al dunur numen kerelera va patecta su tozuwer. Koplekura va urayas bolk gan Amerikik kev kot niponaf elpat skuyun bak geja va amuzera ke mil elpat elekar numen in bak 1972 taneatomon oxam zo sanegayar.

Kobara radimi geja ( 1946-1950 ) betara

Radimi geja, Kurosawa gu sokasanerotiif rietaveem ke kerelerugal va int koswar. Taneaf elpat vey bata koswara tir Va mecoba ke jotugal batcé ( わが青春に悔なし, Waga seishun ni kuinashi ) sanegayas bak 1946 is koswayan gan regala ke Takigawa bak 1933 is arienta ke Hotsumi Ozaki toidesik, isen lize ina va niponafa vertuma ke abdigejugal malyedar. Dalaf koredik ke elpat tir ayikya, i Yukie zirsene gan Setsuko Hara, aneyana va rundacka orkon gu gaderopafa deona. Xantaf nios zo gofabduyur ise zolonon zo gotuwadayar. Elpat va malyedasikeem solzarter, nope kevudase detce lidam ikra ke dalaf koredik. Volson, kiewatca ke saneg tickir numen vergumvelt ke elpat di vanpir atayaf blayak ke radimigejugal.

Diref elpat Ribiegaf taneaviel ( 素晴らしき日曜日, Subarashiki nichiyōbi ), bak pereaksat ke 1947 pu welurtaf malyedasikeem zo atoer. To opelackafa renarupa ke tolonga tuwawayana gan geja vox djumimpavantasa va tilderaviel tir. Ta bat elpat, Kurosawa gan skukseem ke Franck Capra is DW- Griffith is FW- Murnau zo turestayar. Bak 1947 Moavafa meftava ( 銀嶺の果て, Ginrei no hate ) elpat ke Senkichi Taniguchi vox suteyen gan Kurosawa zo sanegayar. Bat elpat va toza ke Toshirō Mifune jotaf elpatusik tcalar. To Kurosawa pomayana gan Yamamoto karakeyer enide Tōhō sistu va Mifune di segeyer.

Bak direfa tanda Izkaf pumkik ( 酔いどれ天使, Yoidore tenshi ) zo sanegar. Beka nios golde urayara ke kerelesa ristula fiste zo fabduyur, pune Kurosawa trakuckur da tere nuyon rovomuxar. Elpat va izva ke selaropik lagiwas va yakuza tozekik gu kotcakola pwader. Batcoba tir to taneafa dokobara ke skusik is Mifune. Mila dokobara remi 16 diref elpat ke Kurosawa ( vaxe Ikiru ) wanuwer lize Mifune va taneafa yorda zirser. Xanton Mifune va dalaf koredik ke Izkaf pumkik me gozirseyer voxen inafa skura wetce yakuza tozekik tir gijapaf maneke ine va elpat felir nume va yorda ke ruyatfamaf selaropik zirsen gan Takashi Shimura izgar. Kurosawa bam gorar da va ticfira ke bat jotaf elpatusik me fu funer. Tcumivafa zirserinda ke Mifune va saneg vere levrotir. Abdiatoera bak balemeaksat ke 1948 sokir azen elpat gu an elpat ke tanda gan targafa Kinema Junpō virda zo libur. Koton baroy elpat ke Kurosawa milinde zo gableted.

Do Sōjirō Motoki warzesik is Kajirō Yamamoto skusik isu Mikio Naruse isu Senkichi Taniguchi, Kurosawa va Yambafa Elpatopafa Gesia zabdur. Ta bokara va bat grustaks is taneaf elpat mu Daiei, Kurosawa do Taniguchi va milsarefa drunta ke Kazuo Kikuta zaler. Amlitafa doaliera ( 静かなる決闘, Shizukanaru kettō ) tir dem taneatirkon Toshirō Mifune wetce rietavafamaf selaropik lyumas va syphillis akola. Bat elpat tir dovorafa yovara ke Kurosawa ta divyordara va Mifune gu tozekikafa unera. Sanegayas bak bareaksat ke 1949, elpat tir kiewatca voxe gu tan inaf lorotaf zo torigickir.

Inaf toleaf elpat ke 1949-e tanda, dere warzeyen gan Yambafa Elpatopafa Gesia is amuzeyen gan Shintōhō sistu, tir Riyomes vakol ( 野良犬, Nora inu ), i tan losposaf elpat ke Kurosawa. Bat ardialaf elpat va izva ke jotaf kogrupasik ( zirsen gan Mifune ) dustulen gan westa dubieyena bas copik is zanudana gu gomilara pwader. Gu berpot ke miv Kurosawa suteyen martigon gu tan inaf gelukaf suterotik tis Georges Simenon zo zaleyer ise cugeke tir taneafa dokobara do Ryūzō Kikushima niosasik. Tan losposaf fart ke elpat vas 8 wexa is wakiskaf, va jotaf kogrupasik efuxakiraf gu wawaf savsasayakik krabes koo nudeem ta kaaneyara va dilintafo ervo kabdunedir ; bat fart va zovdom ke valdiginda icde Tokyo widava apkayana gan geja faver, i ke valdig skuyun gan Ishirō Honda nik ke Kurosawa.

Bilita ( 醜聞, Shūbun ) warzeyena gan Shōchiku sistu az sanegayana bak balemeaksat ke 1950 gu ilkafa bagala ke skusik tove bilitaf feleem zo koswayar. Elpat va malyerotafa piza is seltaf zvak ludevon gu muxasa nuyuca is ilkafa bloduca koaotcer. Voxen Kurosawa malyedar da kobara tir yosafa is keldaskinsisa milvilon gu lo malyedasik.

Wori Kurosawa to kan Rashōmon ( 羅生門, Rashōmon ) toleaf elpat ke 1950 va warzaf saneg tere war.

Walvedeyafa kagrupera ( 1950-1958 ) betara

Radimi sanegara va Bilita, Kurosawa gan Daiei sistu zo kevfir, ta skura va toleaf elpat mu inu radimi Amlitafa doaliera. Va suteks ke Shinobu Hashimoto jotaf niosasik bam kiblar, i nios rigon gu berpotam ke Ryūnosuke Akutagawa yoltkiraf gu Koe danca ( 藪の中, Yabu no naka ) is pwades va pisonara ke samurai gejik is boera va inafa yerumanikya. Kurosawa va elpatopafa rotisaca gu bat berpotam karavar nume gorar da va in pomanon gan Hashimoto di voner. Oye axuca ke azeden pol, Daiei sistu va abdumimaks kalemuder.

Furendera va Rashōmon bak pereaksat ke 1950 isu anyusteaksat koe xopo ke Nara aalxo. Malyedasik tid cunkaf kir evodan gan tanafa watsa ke elpat. Soe erbafa kiewatca mu Daiei sistu tir mialukafa.

Diref elpat ke Kurosawa, mu Shochiku, tir Akoydik ( 白痴, Hakuchi ), i zaleks va berpot ke Fyodor Dostoyevski. Elpatopik va izva ke Rossia ko Hokkaidō ewala grilizukar voxe gu xantaf grabom va int gusagar, isen batcoba gu kidaca gan jontik malyopasik di zo torigir. Abrtocirsaf elpat ke Kurosawa zo tutrelar, kastason vas 166 wexa mal 265. Ba sanegara, malyopara tid rotapafa voxen elpat va kiewatcacka tove saneg, benelon tuke tigira ke Setsuko Hara.

Miledje, megrupenon gan Kurosawa, Rashōmon dene Mostra zo rebar, tuke sugara ke Giuliana Stramiglioli kaatoesik va italiafu warzesu sistu. Ba 10/09/1951 Rashōmon gu an semek ke kapava zo gabler, i gu Moavaf Krapol. Bata gablexa va elpatindikeem banugale megrupes va cugcoba icde elpatopafa prostewa ke Nipona evodar.

Daiei va elpat koe Los Angeles klioton malsaver vieli RKO sistu va rokeem ta anamzilira koe tawavo ke Tanarasokeem kaluster : banugale ant tanoy elpat dem kosuten kalenglavaks dene amerikafa dolebela tir isen antaf elpat amuzeyen bak 1937 koe New York, i buska ke Mikio Naruse al tiyir rodjapa. Wori savera va Rashōmon tir kiewatca, pomayana gan jontik malyopasik. Dulapera ke amerikaf saneg va niponafa elpatopa remi 1950-e sanda laumar, izgason va tela italiafa. Aru anamzilisu sistu va elpat koe Franca is Taltefa Germana is Danmarka is Sveriga is Suomia amuzed. Tuke bata sposuca, ar niponaf elpatopik toz zo gabled ise va elpat ko Europa is arak ke Talteka amuzed, tulon Kenji Mizoguchi az kadimion Yasujirō Ozu, i yon elpatopik kagrupen koe Nipona vox megrupen koe Talteka.

Inafa klepa gan walvedeyafa kagrupera zo deer isen Kurosawa va Tōhō dimdenfir ise va Blira ( 生きる, Ikiru ) diref elpat kobaver. Va Watanabe ( Takashi Shimura ) konakilar, i va vetes flibik lasuplekus va bocafa pesta gu dilintafa blira. Ta nios Kurosawa va Hashimoto is Hideo Oguni suterotik gesiar. Do Oguni va 12 elpat di dosuter. Nekev gorestafe detce, niosasik va nega klecason rued, dolunenon gu kobara ke Bertolt Brecht. Bata gejopinda al nover da sin va bana gubefa pestakevaja tove merofraskenik taruteyed. Blira elpat bak saneaksat ke 1952 zo sanegar ; Kurosawa gu toleaf « lokiewaf elpat » gan Kinema Junpō zo gabler isen kiewatca tir granafa.

Bak santoleaksat ke 1952, Kurosawa remi 45 viel do toloy niosasik ke Ikiru Hashimoto is Oguni va int tuantar. Sin va nios ke diref elpat belcon suted, i ke Peroy samurai gejik ( 七人の侍, Shichinin no samurai ). Batcoba tir tel taneaf chanbara elpat, ke ord dalon tusposayas va Kurosawa. Rupa tir tela ke copafa wida ke Sengoku sare rozesa va blay dem samurai gejik rojutuson kev tozekaf tum, ise gan Kurosawa alaakapon zo suler lize tegira remi baroy bartiv is acku cobekon zo pimtar. Elpat va litesis zirsesikeem dem tulon yon elpatusik ixam zirseyes do Kurosawa malsaver.

Baroy aksat tid adraf ta abdiwarzera az tanoy ta abdizirsera. Furendera va 148 viel remi mon tanoya tanda tiskir, tulon nonuyuna gan warzerafe arge isu erbafe is dere virafe arge ke Kurosawa. Elpat bak balemeaksat ke 1954 tere zo sanegar, trabe arti tevoy aksat kaiki evlacka. Isen inafo dro tir baron lofo dam telo abdiwiyino numen batcoba vanpir an tcazaf elpat. Malyopara tid lovafa isen sanegafa kiewatca va oyakmiltara nover. Arti jontika betara in walvedeyon zo amuzer. Darpe ugal is tuke mebetanaf nios radimion amuzeyen tufiuntawer. Bak 1979 gan lana libura ke niponaf malyopasikeem wetce an kiewaf elpat zo pular. Re wetceon wan zo torigir.

Bak 1954 edegopafa weslara koe Pacifika welfa va olyategisa kalubera ko Nipona nekid nume dem egalefa danexa regalad, dum Daigo Fukuryū Maru. Kurosawa to koe bata vanamafa wesiduca va diref elpat envar, i va Ugalda ke blisik ( 生きものの記録, Ikimono no kiroku ). Draga tir icde kulaf rabik ( Toshirō Mifune ) mayesin gan rietara va edegopafa dilfura num tumusedatason di stas va yasa ko barn ke Brasila. Warzera tir krogafa leon dam bal daref elpat voxen levi tena ke furendera Fumio Hayasaka lexasik is nik ke Kurosawa nope kotcakola mulufter. Xantaf mamnok gan Masaru Satō pomasik ke Hayasaka bam zo tenuker. Ino mu anyustoy diref elpat ke Kurosawa di kobar. Ugalda ke blisik bak santaneaksat ke 1955 zo sanegar voxen emudera ke saneg tir weyustafa. Bat elpat vanpir tel taneaf me oyakmiltas arti warzera koe elpatxe. Wetce an kiewaf elpat sules va swavaf keskeem ke edegopafa tamavafa alizira re zo torigir.

Diref abdumimaks ke Kurosawa, i Lamone ke varteba ( 蜘蛛巣城, Kumonosu-jō ) tir zaleks va Macbeth ke Shakespeare ton izva remaykana ko Asia ke Sengoku sare. Kurosawa granser da inaf elpatusik don tulon Isuzu Yamada tela dalafa gotegid ise gozirsed dumede batcoba co tir pulotaca ke niponaf vols taltekaf suteroteem. Sinafa zirsera va brube is martig ke wenya batinde vanyasar. Elpat bak 1956 zo furender aze bak taneaksat ke 1957 zo sanegar. Kiewatca koe elpatxe tir abiceke kiewafa loon dam Ugalda ke blisik. Koe divefa patecta, elpat kalion vanpir vuestexa ke elpataf zalekseem va Shakespeare.

Warzera va ar zaleks ke europafa pulotaca moi tela va Lamone ke varteba waroldon dilizer. Wadra ( どん底, Donzoko ) vey milyoltafa drunta ke Maksim Gorki remi alubeaksat ke 1957 iku teveaksat zo skur. Beka zaleks tir sagapaf gu drunta ke rossiafa wenya, pune bat ksubeks va remaykara gu sare ke Edo wetce yambafa kiewaskira zo torigir. Taneafa nedira bak lerdeaksat ke 1957 zo askir. Emudera tir rotakafa dum tela ke Lamone ke varteba. Lan malyopasik va bat elpat gu tan lekiewaf grabom ke Kurosawa pulad.

Baroy elpat radimi Peroy samurai gejik van mila kiewatca ke niponaf saneg me di gruped. Kobara ke Kurosawa adre tir lodorikafa is lorotatrakurevafa, isen skusik va ixes uum ruer. Kurosawa vofayasa va batyona betawera va lofoktaf is deases elpat ins dimpir. Banugale wirayaf breviz koe Nipona tusanegaweper. To tir Birtafa ralma ( 隠し砦の三悪人, Kakushi toride no san-akunin ), i stuvelpat konakilas va sersikya is sagafe jadiwikye is toloy tawadayik goremlanis va volnaxo kazokeveteson va ebava. Sanegayan bak 1958, Birtafa ralma elpat tir kiewatcapa nume wetce tan lofoktaf is lofavaf elpat ke Kurosawa di zo torigir neke wan tir sanegapaf nope jontika turestara don tulon BitejgejaStar Wars ) elpat ke George Lucas sanegatan bak 1977.

Vanblira ke ja is tena ke lan firday ( 1959-1965 ) betara

Mali Rashōmon, elpat ke Kurosawa va lomantaf saneg artfid numen tufa ke skusik vanlaumar. Kimatason va erbarpuma, Tōhō sistu bam drager da ina va pak ke intaf elpateem miv fukorlar nume wetce dowarzesik va loa yambafa nuyuca ikaaykason di dikir. Kurosawa naler numen Kurosawa Production Company sistu bak balemeaksat ke 1959 nazbalar, dalon tegilon gu Tōhō.

Bam beka Kurosawa va intafa erba re kober, pune va skura va elpat volunt malyopas va niponafa gaderopa isu skapa kiblar. Rotajik aulon kenibed elpat ( 悪い奴ほどよく眠る, Warui yatsu hodo yoku nemuru ) omavakiraf gu nios ke Mike Inoue nutik va jaxadara ke yikye ticfise va ardil ke avonana ja vox basxatcaxatase va blodik ke awalkera ke intafe gadikye kareizur. Bat elpat va noeluca ke sare dye krur : bak warzera exaksarapa rankesa va Bioga icde belcelafa dotegira is musuca wal Tanarasokeem is Nipona dilized. Bata bioga gu dratcera va sokasaneroti ke patecta gan tulon jotikeem zo torigir kire va roti pu ja is gaderopik loote kaxaar. Elpat bak lerdeaksat ke 1956 zo sanegar. Malyopara tid lovafa voxen kiewatca tir abicafa. Fenkus fart vas 25 wexa, pimtasa va jafa fipta waljoana gan yon felusik is ardial, manton zo torigir da tir tan lokiewon kitcayan ke Kurosawa, voxen elpat awuzason zo remwir. Oye unaykaf gradilik lyumas va seltrotok dere zo malyopayar.

Kevnendasik ( 用心棒, Yōjinbō ), toleaf elpat ke Kurosawa Productions tir icde Sanjūrō samurai gejik. Toloya staba ta kostujera va widava ke XIX-eafa decemda tizon mijed nume va sint aytad. Skusik va indaf agvaveem vefad, i va tulon western elpatinda, ise va yambafa deltara va tizuca meviele askiyina koe Nipona rovelinger. Sanjurō wetce tik diolon trovgas va izvafa xultura avonana gan samurai gejik dile zo remwir. Elpat bak balemeaksat ke 1961 zo sanegar aze va kiewatcapa seotar, ziliduson va erba loeke dam kot daref elpat ke Kurosawa. Elpat va zolonafa turestara ke ind koe Nipona danedir ise va warzaf firday ke ord dem tizapaf samurai elpat taneaster. Koe divefa patecta manton di zo milaskir : Per un pugno di dollari elpat ke Sergio Leone tir tana merictayana tula voxen jontiktan dotrakuson kalid da xantaf elpat ke Kurosawa tir lof dam telyon milaskiyin.

Nope kiewatca ke Yōjinbō elpat, Kurosawa gan Tōhō ta wana zo xuvar. Bam va guazaf nios malsaver ise kodoplekutuson va gradilik fabdur. Sanjuro ( 椿三十郎, Tsubaki Sanjūrō ) tir taneaf elpat ke bara ke Kurosawa zaleyen vey grabom ke Shūgorō Yamamoto suterotik. Elpat tir foktaf is agvavaf loon dam Yōjinbō, beka izva ke rotilyumara dene lana samurai staba ton buskapaf tazuk zo pimtar. Bat elpat ba 01/01/1962 zo sanegar aze va Yōjinbō kaliapon kaikfir.

Miledje, Tōhō sistu va sangeem ta zalera va Paxay urlicker, i va Ransom ardialberpot ke 87e District enk ke Ed McBain. Kurosawa va elpat rankes va kigdera torigina gu tana lorotafa gomilara keskeon djuskur. Wale kelt is kusto elpat ( 天国と地獄, Tengoku to jigoku ) teni 1962 zo furender aze bak bareaksat ke 1963 zo zanegar, siskon malyopanon. Va raweyana wegona warzatomon divroidar aze vanpir tela lozolonafa kiewatca ke ilanacek koe Nipona. Soe guldesa runta dilizeyesa moi inafa sanegara zo boker. Dere Kurosawa va kigdesa dratcera tove Kazuko nazbeya kazawar. Wale kelt is kusto elpat, re grupensen, gu tan inaf lozolonaf grabom gan jontik malyopasik wori zo torigir.

Kurosawa kan Keralukastik diref elpat ( 赤ひげ, Akahige ) kalion dakir. Va konak berpotam ke Shūgorō Yamamoto is Yon plukenik isu kantanik berpot ( rossiavon Униженные и оскорбленные ) ke Fyodor Dostoyevski taon malsaver. Bat darekef elpat dilizes koe guazikemudexo isti XIX-eafa decemda nover da Kurosawa va renonana ayevafa watsa abduplekur. Yasumoto jotaf selaropik divepatecton taveyemb, greciaf is ugevaf, va wawikafe ropexe ke Niide kurmik ikayoltkiraf gu Akahige ( Keralukastik ) is zirsen gan Mifune gonodenfir. Tozion prealafo, Yasumoto va bantel tere mafelar ise va akolikeem tition vliguyun tarkar. Yūzō Kayama zirsesik va Yasumoto koredik banugale tir sposik ke sanegaf elpat isu lexa. Bata sposuca nover da Kurosawa va lana kiewatca gu elpat rotozer. Furendera, tela lodabrotcifa ke inaf elpateem remi riwe tanoya tanda radimi baroy aksat ta abdiwarzera dakir aze bak imwugal ke 1965 zo tenuker. Keralukastik elpat bak balemeaksat ke 1965 zo sanegar aze vanpir ana kiewatca ke ban ilanacek ise gu despert vas lokiewaf elpat ke Kinema Junpo zo gabler. Elpat wan tir tan logrupen is lokarolan ke Kurosawa koe Nipona. Koe divefa patecta, malyopara tid loon cunkafa. Loa va inafa brubefa felira kagruped edje abica va inafa enja dem birtuca is pwadesa gijarotiiuca karaked. Ara adim espud da elpat va dimefira ke Kurosawa icde gaderopafa is seltafa viltera kaatoer.

Keralukastik va tena ke lan firday ke Kurosawa tcalar. Miv skusik ba sanegara va elpat vaon kagruper ise pu Donald Ritchie malyopasik dakter da lana doca su tenuwer ise kle inaf diref elpat isu warzesa nuva titid amidafa. Tici 1950-e anda, sumewisiki vonewer nume va terektasikeem ke elpatind tere kaikfir. Ziliduks ke elpatasu sistu akeoyed ise gu yarlafa is arpumafa warzera dum telyona ke Kurosawa mea zo boad. Keralukastik va klepa ke skusik ugalopon dere tcalar. Bak inafu acku ke klepa in va 23 elpat skur solve bak toleafu va 7 ar anton di askir. Keralukastik tir bocaf elpat do Mifune. Cug malyopasik dotrakuson kalid da lokiewafa rekola ke klepa ke Kurosawa tir wali 1950 is 1965 tir, tcalayana gan Rashōmon is Keralukastik.

Klepaki koe Hollywood ( 1966-1968 ) betara

Viele divlapurafi zubi wal Kurosawa is Tōhō bak 1956 artfir, skusik klaaf gu 56 tanda va niarura ke klepa egadar. Zvak kakeven gan niponafa elpatafa raba is jontika firvira mal divefa patecta plataed da kobatason koe Nipona bulur.

Ta taneaf abdumimaks koe divexo, Kurosawa va teliz ke Life virda malgruper. Bat elpat englavon co zo gowarzeyer isen inaf yolt co gotir Runaway Train is taneaf ksevelpat ke Kurosawa. Voxen avakarniz tir zvakap ke bata warzera numen kalenglavara va nios bak muvugal ke 1966 men zo tenuker solve furendera miledje co gotozuweyer. Larde va nolda olegar, pune tori muvugal ke 1967 zo obukar aze zo dimbenplekur. Arti santolda, Andrey Kontcalovski, i ar diveik koe Hollywood, va Runaway Train tere skur, voxen ban elpat tir dem nios amidapaf gu kobaveks ke Kurosawa.

Nekev bata rodja, Kurosawa ta yon abdumimaks ke Hollywood loon bitonapaf azon zo askoar. Tora ! Tora ! Tora ! elpat, warzeyen gan 20th Century Fox sistu isu Kurosawa Production tir pimtara va dilfura va Pearl Harbor sedme amerikaf vil isu niponaf. Niponaf pak ke elpat pu Kurosawa taneon zo odiar isen tel amerikaf pu englavus skusik. Kurosawa ta kobavera va nios do Ryūzō Kikushima is Hideo Oguni va konak aksat tiskir, voxen abdumimaks kalion toz ilgluyawer. Skusik kiblayan ta amerikaf pak me tir David Lean sposaf britanik voxe tere legrupen Richard Fleischer. Tozaf pol va yona kastara dere levgar numen jijacek ke niponaf farteem vas 90 wexa zo kimar. Batcoba tir zvakap pu Kurosawa dadisa va balembartivaf nios. Arti jontika betara, tenaf basbeneleyen nios zo gotur. Furendera bak santoleaksat ke 1968 tozuwer voxen arti baroya safta Kurosawa gan amerikaf warzesik zo divkobar ise gan Fukasaku skusik isu Masuda zo ikakobar.

Tora ! Tora ! Tora ! bak lerdeaksat ke 1970 tere zo sanegar ise seramanson zo malyopar. Zavzar folvacka ke klepa ke Kurosawa ektuyusa va konaka tanda ke blira gu setrakoraf abdumimaks nek skuyusa va mele elpatafe metre.

Figafa sanda ( 1969-1977 ) betara

Larde inafa sposuca gan tusanegapayana joawera ke Tora ! Tora ! Tora ! al zo emoyar, pune Kurosawa va warzaf abdumimaks kalion ektudar. Do baroy nik, Keisuke Kinoshita is Masaki Kobayashi is Kon Ichikawa, sin va warzesu sistu yoltkirafu gu Yonki no kai redud.

Taneaf drageyen abdumimaks tir Dora-Heita izvaf elpat voxe yarlarson zo torigir. Batdume Kurosawa va Dodesukaden ( どですかでん, Dodesukaden ), koaskir, i va zalera va grabom ke Yamamoto ware tikis va wawik is copik. Elpat bad lerdoya safta kalion zo furender. Ta bat taneaf ksevakiraf grabom, ina va foopafa kseara is birtafa bunera divgir ise va redura va pirtaf taneodaf mudor tuvodas va jivuca ke koredikafa anameda avplekur. Elpat koe Nipona bak saneaksat ke 1970 zo sanegar lize va kiewatcama bas malyopasikeem is varafa brunuca ke saneg kakever. Erbarodjapa va solelara va Yonki no kai sistu nekir. Ba sanegara koe divefa patecta, elpat gan malyopasikeem zo emudenyer voxe wetce tan lekiewaf skuks ke Kurosawa banvielu zo torigir.

Meroseotason va fukorlara ta diref abdumimaks is mejedason, Kurosawa va kojoasa uta nuzomer : ba 22/01/1971 va intafa larida isu nubask gabeyar. Bat kses vord tiner aze Kurosawa kaliackon fraskewer. Bam gorar da den yasegafa blira di gelber, megrupeson kase gire skutur.

Titi 1973-e ilana, Mosfilm sovietafu sistu do ina djukobar. Kurosawa va zalera va mivizva ke Vladimir Arsenyev bam drager, i va mivizva yoltkirafa Dersu Uzala djuskuyuna mali 1930-e sanda. Berpot va Hezhen tcabanesik tamon blis do tuwava abdi ilblira tikir. Bak santoleaksat ke 1973, Kurosawa tori tanoya tanda is acku do balemoy darsaf dokobasik va int koinker. Furendera bak alubeaksat ke 1974 koe Sibiria koe figafa kreda zo bokar aze bak balemeaksat ke 1975 tenuwer. Taneafa sanegara va Dersu Uzala ( デルス・ウザーラ, Derusu Uzāra ) ba 02/08/1975 sokir. Solve niponaf malyopasikeem stivawer, pune koe divexo lacon zo emuder, gablenon gu Moavafo Poradro ke Walvedeyafa Elpatafa Kapava ke Moskva is lokiewaf diveavaf elpat. Sanegafa kiewatca dere tickir. Re malyopasik wan tid cunkaf : battan gu tula ke vantenura ke Kurosawa torigid solve bantan va elpat gu tan lokiewaf krupted.

Beka Kurosawa va yona dragera va abdumimaks mu sumewisiki kazawar, pune va meka djumera div elpatind exaksar. Soe bak 1976, naler da koe enk dem sumewisikifa sanegaca mu Suntory whisky ruyatxa di awir. Kivar da va warzaf elpat mea roskutur neke va konak abdumimaks wan kobaver ise va warzaf nios suter ise va pintakiraf yunkeks redur enide va koinga is azed isker kase mea co rofurendeter.

Toloy kindap ( 1978-1986 ) betara

Bak 1977 George Lucas amerikaf skusik va taneafa zixa ke Star Wars bwoy sanegar, i ke opasordaf elpat kiewatcon gu kotrafa winta turestayan gan Birtafa ralma ke Kurosawa. Lucas va Kurosawa payur ise gu teza torigir. Gorar da va ina ta trasira va erba adrafa gu warzaf elpat di pomar. Bak pereaksat ke 1978, Lucas is Kurosawa koe Los Angeles va sint kakeved ise va arpumakiramaf abdumimaks divrozad, i va Kagemusha ( 影武者, Kagemusha ) kind kareizus va izva ke dubiesik vanpis millinulasik ke niponaf jiomik . Lucas gan nios is yunkeks ke Kurosawa zo sker nume va intafa turestara favlar ise va 20th Century Fox sistu kobuiver enide inu va elpat arti sanda ke Tora ! Tora ! Tora ! rodja warzer. Lucas va Francis Ford Coppola ar mafelasik va Kurosawa wetce dowarzesik lajuseger.

Warzera va Kagemusha bak balemeaksat ke 1979 zo bokar. Furendera mali teveaksat kali balemeaksat ke 1980 jijar. Konak zvak sokid, i tulon tarulera va Shintarō Katsu dalaf zirsesik ikakobayan gan Tatsuya Nakadai. Elpat bak balemeaksat ke 1980 koe Tokyo zo sanegar. Koe Nipona kalion vanpir kiewatca aze koe divefa patecta dere tir. Nekev kotcoba, lan malyopasik va lana fentaluca koe elpat banugale is ware ranked. Kurosawa abduaskison va elpat is gablenon is konedison va intyon lingeks zanudayas va nios, va arak ke tanda tiskir.

Walvedeyafa kiewatca ke Kagemusha nover da Kurosawa va diref abdumimaks robokar, i va Ran ( 乱, Ran ) warzaf kind. Nios pakon omavakiraf gu Lear gazik ke William Shakespeare va forteyfamaf jiomik ( zirsen gan Tatsuya Nakadai ) dalinger, i va jiomik divstakeyes va antafe ronkafe nazbeikye az iskemayas va gazaxo pu toloye are nazbeikye. Voxen bantel relmed nume va varafo gazaxo gu beraytasa geja estobasid. Niponafu sistu va warzera va tan lotcazaf elpat ke izva ke patecta vurded numen divefa fukorlara taneatomon nijur adrafa. Serge Silberman francaf warzesik va Kurosawa kopomar.

Bak taneaksat ke 1985 Yōko kurenik ke Kurosawa ve akoler aze tison tevsandaf ba 01/02 mulufter. Taneafa sanegara va elpat ba 31/05/1985 bak Walvedeyafa Elpatafa Kapava ke Tokyo sokir. Elpat tir erbon kiewatcamaf koe Nipona vols divexo. Dum daretomon Kurosawa kali tena ke ilanacek va koyarapa koe Europa ta abduaskira va elpat askir.

Ran va konaka gablexa koe Nipona war voxe leeke dam aryon grabom ke Kurosawa bak 1950-e sanda isu 1960-e zo vankiever. Elpatopaf korikeem zo akoyeper viele Nipona va elpat ta Oscar gablexa va lokiewaf divepatectaf elpat bak 1986 me rebar. Batcoba nuve tir nope zvak ke tentura va patectafa xanta ke elpat : Nipona ok Franca.

Kagemusha is Ran wetce toloy lokiewaf elpat ke Akira Kurosawa loviele zo ozwad. Radimi sanegara, Kurosawa va Ran wetce lokiewaf grabom divrozar, voldum intafa tila gidulzesa va « diref » kotviele icde intaf lokiewaf elpat mbi eruyur.

Ironokaf grabom ( 1987-1998 ) betara

Ta diref elpat, Kurosawa va detce amidapafe gu telyone rueyene remi klepa kiblar. Klokara ( 夢, Yume ) tir ilkapaf elpat omavaf gu yona klokara ke skusik. Taneatomon mali mon balemsanda, ant Kurosawa va nios suter. Niponafu sistu wan tid prealafu gu fukorlara va warzaf elpat ke ina. Va Steven Spielberg amerikaf skusik kle gukoer, i va ar inaf mafeslasik. Bantan va Warner Bros sistu gu kalustera va sangeem ke elpat buiver. Beitara zo parloer numen furendera zo robokar aze va anuystoy aksat tiskir. Klokara bal Cannes Kapava bak alubeaksat ke 1990 zo sanegar. Emudera tir dolafa vox tixolafa aze tir mila bak walvedeyafa amuzera.

Kurosawa va lodarsafa rupa bam dulaper, i va Ezladank bak anyusteaksat ( 八月の狂詩曲, Hachi-gatsu no kyōshikyoku ) detceon gu omza ke edegafa aorara va Nagasaki tici Toleafa Tamavageja. Nios tir zaleks va berpot ke Kiyoko Murata, voxen vuestexa tid ke skusik vols neva. Bat elpat tir taneaf lize sposaf amerikaf elpatusik zirser. Furendera titi 1991 dilizer aze sanegara ba 25/05/1990 zo askir. Malyopara tid rotapafa, tulon koe Tanarasokeem lize Kurosawa gu kevamerikeva zo buntur.

Kurosawa va ugal me drasur nume va diref abdumimaks kalion dulaper, i va Madadoyo ( まあだだよ, Mādadayo ). Omavon gu mivizvaf vayaks ke Hyakken Uchida, elpat va blira ke niponaf tavesik remi Toleafa Tamavageja az radimigejugal suzdar. Nega va ilanukafa kotgrupera do tavembik istfir, viele askisik va vewara va waroldafa awalkera abdizirser. Furendera bak toleaksat ke 1992 zo bokar aze bak lerdeaksat zo tenuker. Elpat ba 17/04/1993 zo bokar voxen malyopara tid lorotafa is awuzasa loon dam inaf toloy daref elpat.

Bata rodja soe me tatcer da Kurosawa linter da kobar. Bak 1993 va xantaf nios ke Disukesa bira ( 海は見ていた, Umi wa miteita ) az tel ke Radimi muvacek ( 雨あがる, Ame agaru ) bak 1995 suter. Edje va ban nios tenuker, pune luber numen inafa torestavotsa arbewer. Nope bata walta Kurosawa va iribirem tori arak ke blira gofaver voxe va warzaf elpat mea di skur.

Awalkera is kaikiawalkaf grabom betara

Radimi bata walta ke 1995, galera ke Akira Kurosawa toz bupilkawer. Solve swava wan tir bliafa, pune alto bulur numen ina remi tevoy bocaf aksat ke blira koe ilava deneon zavzagir, terektason va lexa is sumewison. Ba 06/09/1998 nope keravafa deonera ba anyust-san-anyustda koe Satagaya ( Tokyo ) mulufter.

Radimi awalkera ke Kurosawa, konak kaikiawalkaf grabom omavon gu inyon nios di zo warzed. Radimi muvacek ( 雨あがる, Ame agaru ) elpat skuyun gan Takashi Koizumi bak 1999 zo sanegar, azen Disukesa bira ( 海は見ていた, Umi wa miteita ) elpat skuyun gan Kei Kumai bak 2002.

Kobasa nuva is martig is watseem betara

Kobasa nuva betara

Kota blirizvafa klita dotrakud kalison da Kurosawa tiyir sopus skusik skeuson zegas va kerdeleem ke warzera va elpat. Inde lan felusik vilder, ina « va nios dosuter ise va envara mostujer ise va azenteem koinker ise va abdizersara ke zirsesik askir aze va elpat ksear ». Inafa tegisa pakera mali tozuraf envaks ke elpat kali tutenara kle divatceyewer.

Sutera va nios betara

Kurosawa gitolkalir da nios tir ana riga ke elpatany numen ede skusikaj va wadaf elpat dile male niosany roskur voxen skusikany va elpatany male niosaj sovolskur. Bak radimigejugal ina va lospa dem aluboy niosasik toz dokobar : Eijirō Hisaita is Ryūzō Kikushima is Shinobu Hashimoto is Hideo Oguni is Masato Ide. Bettode bewik ke bata lospa kobaves va elpat, anam azega va sint katanayad, jontikviele koe apkazukurkexo lize gan divefa tamava me zo rodeaseyed. Tulon, Peroy samurai gejik elpat batinde zo suteyer. Gubeon, vaxe Oguni tegisi wetce cotcesik, va milyonu bu kobaveyed azen Kurosawa va lokiewaf siatos ke kota tikina nakila solnariyir. Bata nuva zo narayar enide « kot webesik va int rotuvodar, stujeson va felira ke vil ke kottan ».

Jontikviele valey suteksack, Kurosawa ba bat mirdig va jontika pintakirapafa straga sutelayar. Tulon ta Peroy samurai gejik elpat, va tevoya nuka tukotrayar liz va elimafa blirizva ke kot gejik sutelayar, dem giva dum inafa diskira is estun blot is avlas ask isu pulvis isu linulas is dace ask ta cualara va vukuda. Icde 101 tawadayaf koredik ke elpat, va vertok dem 23 yasa reduyur ise eruyur da sin xuton gu batyona « yasa » tori jijacek ke furendera di bliyid ise di kobayad.

Furendera betara

Ta yon taneaf elpat, Kurosawa va nivaf wirak is disukese aludevepe malsaver. Voxen mali Peroy samurai gejik ( 1954 ), inafe wise brube mulon betawed, nope kofavera va wirak dem abrotcafe avege is konako wanuyasiko. Kurosawa al ruyer da milugalafa favera va manyon wirak is konako wanuyasiko, va wanuyara male logijafa soluma nover teka zirsesik va telo wanuyasiko faveteno ba tenafa kseara numen batcoba va lokiewon voltcafa zirsera nover. Tatsuya Nakadai ostik welidar da jonkafo wanuyasiko bal narura do skusik pomayad. Bata betara va ramirukap gu kerdela ke tegiraf nakileem ke elpat nekiyid, nelkon bal tenaf meld leve muva. Sedme Stephen Price, ina « va sumewirak rolevostis va okol walo krizeem rofaver, batkane noveson da disukesik ko kroge ke bat meld ton enwarzon wiaf bask zo estobar ».

Koe Birtafa ralma elpat, Kurosawa va iltazukas mantaf breviz bak klepa taneatomon faver. Bate baroye brube (  wirak dem abrotcafe avege is jonkafo wanuyasiko is mantaf breviz ) bak wana gan Kurosawa varon zo saved, dace bak tegiriskafa ok tegiramafa nakila. Tulon, favera va batyone brube koe yona taneafa nakila ke Wale kelt is kusto elpat nover da spua is rotiskeda wal koredikeem koe darkama zo tunoad ise zo tupizad.

Ta kot elpat Kurosawa va belikafa gariuca ke zikexeem is abozeem is dokaceem karaker. Batinde koe Lamone ke varteba elpat koe nakila lize Washizu ( Mifune ) gan tceka ke dilintyon dirganik zo dilfur, pune skusik va ageltafa tceka van Mifune male soluma vas 3 m- volmiv kabuyur. Tcala moe sid noved da zirsesik me zo uzar. Lana tceka va Mifune soe riwe artnid numen bantan nope setra di mejer. Azon dosteyer da mejidjason en al vudeyer.

Koe Keralukastik elpat, ta vegedura va anambetuvel ke ropexe, Kurosawa erur da tcicesik va savsafa zikexa kum zaxinta griksead aze gu tuvel ligundeyen gan ugal malsaved. Koe mil elpat, ta lokiewafa ageltuca, bilaga zanudana gan koredik kan data gimara va yelada zo ligunded abdi da zo elpatad.

Koe Ran elpat, Yoshirō Muraki yambaf gadesik mostujenon gan Kurosawa va bareafe lamone vegedur, reduson va joleem male afigasuteks ke lane sposafe lamone. Kota jola kum tcaf ug zo linger aze tuadrason va konak aksat pilkovon zo belcer.

Kseara betara

Remi klepa Kurosawa jontikviele katcalar da tanon furender enide va ug ta kseara di dadir kiren batcoba sedmeon tir tel lozolonaf is yambon lodulapaf pak ke warzera va elpat. Redusi soli ke Kurosawa krupter da kseara tir ani inafi fitcki. Hiroshi Nezu, i warzes mostujesik, dakter : « Min, trakut da ina tir tel lokiewaf skusik ke Tōhō, tel lokiewaf niosasik ke Nipona is an kseasik ke tamava. » To duga ke dilizera is gotikin armor ke elpat loeke abdikereler [...] Elpat ke Kurosawa darpe gluyonaks laninde traspur.

Teruyo Nogami, i bewikack ke soli ke elpatopik va bat vil ruyer : « Kseara ke Kurosawa tiyir burkafa, i grabom ke norlik [...] Metan va ina miltayar. » Kareizur da Kurosawa va kot nariks elimon zo rodenamiyir. Va inafa kerava gu vusiko doluner.

Voldum preksay ke Hollywood tis skura va kseara tici furendera, Kurosawa va elpat vieleon is darpeon gikseayar. Bata nuva va kobavera pomapayar viele va konako wanuyasiko milugalon toz malsaveyer numen jontik furendeksam gopofeyer. « Sieleon kseá kotviele va uma ewava koe bor dadí. Moida va furendekseem ke vielcek al anamwí, pune va kseaxo gilaní aze kobavé ». Nope bata kobasa nuva, radimiwarzera gitiyir trelackafa. Tulon, abdiatoera va Kevnendasik elpat ba 20/04/1961 dilizeyer, trabe arti balemka moi tena ke furendera.

Kurosawa soli ( Kurosawa-gumi ) betara

Kurosawa do fenkuyunu ivamumu ( Kurosawa-gumi ) dun kobayar, dem korik inton katanayan remi klepa. Ke batu ivamu rotozwat :

  • Bunera : Fumio Hayasaka is Masaru Satō is Tōru Takemitsu
  • Afigasutera : Asakazu Nakai is Kazuo Miyagawa is Takao Saitō
  • Yambafa gadera : Yoshirō Muraki tir yambaf ikagadesik az dalaf gadesik va elpateem ke Kurosawa ( vaxe Dersu Uzala ) mali Izkaf pumkik elpat kali klepotsa ke skusik
  • Warzera : Teruyo Nogami is Hiroshi Nezu
  • Zirsesik :
    • Dalafa yorda : Takashi Shimura ( 21 elpat ) is Toshirō Mifune ( 16 elpat ) is Susumu Fujita ( 8 elpat ) is Tatsuya Nakadai ( 6 elpat ) is Masayuki Mori ( 5 elpat )
    • Dilafa yorda : Minoru Chiaki is Kamatari Fujiwara is Bokuzen Hidari is Fumiko Homma is Hisashi Igawa is Yūnosuke Itō is Kyōko Kagawa is Daisuke Katō is Isao Kimura is Kokuten Kōdō is Akitake Kōno is Yoshio Kosugi is Kōji Mitsui is Seiji Miyaguchi is Eiko Miyoshi is Nobuo Nakamura is Akemi Negishi is Denjirō Ōkōchi is Noriko Sengoku is Gen Shimizu is Ichirō Sugai is Haruo Tanaka is Akira Terao is Eijirō Tōno is Yoshio Tsuchiya is Kichijirō Ueda is Atsushi Watanabe is Isuzu Yamada is Tsutomu Yamazaki is Yoshitaka Zushi.

Martig betara

Lo dizvesik duvud da martig ke Kurosawa tir pirtaf is poaf, isen jontiktan va in gu prostewaf pwades martig ke Hollywood karakes va conyafa is nekisa is izvafa ugalafa trakura doluned. Voxen yontan torigid da Kurosawa mali taneaf elpat va martig solwipaf gu tel pulotaf is yaltiskaf ke Hollywood diveksoyer : Kurosawa me klabur da malsaveson va jontika amidafa wanuyara num tsuneson va favaf gluyonaks vas 180° voneyen gan Hollywood, va nakila kaatoena ta briga relatcer. Kan favera va rustonafa lizra va wanuyasiko lodam agvavafa kseara, Kurosawa va plekura va darkaf lum ko ugalafa pwadera dere niedar.

Gluyonara koe liziwera betara

Konak aptacik va niedara ke Kurosawa va favera va gluyonara koe liziwera al drigdad. Tulon kot fart ke Peroy samurai gejik elpat, Shichirôji gejik koe broca ranyer ise va Manzo tawadayik debanyes moe sid lavinur. Pulvitison tannimaton badenyar. Kurosawa va bata opelafa tegira ton toloya askira lodam tanoya wanuyar aze va toloya moi badenyara ke Shichirôji di gluyonar enide va dulkuca ke gejik. Tula koe bat elpat tid jontika. Gabera va tegira isu stogoyera tir mergilap ke Kurosawa ta redura va kontera.

« Kotviele, malida pulviskaf elpat va ewakiraf elpat kiyir, pune mam va ewava walrukomayar, isen miledje bata mamafa ora al vanpir cugeke pestiskafa. Batdume skusik koteke gotrumar enide elpat di tir ana pendara va ewava gu mam. Elpatopaf mam meviele anton tir dositaks va ewava, meviele anton gralombeks ke wanuyasiko ba furendera. Bagaliackaf mam gu ewava va int me loplekur volse jonkar.
» Sedme jin, elpat nelkon tir vixaks va ewaveem is mam. Tel lolulas gemelt, tel viele susté, to tel viele va mam loplekú. Abdida va mam solnarí, pune arse patavá, va keska nekitina ke nakila do man mam oku man gestí. Acum va lana keska zinulá. Voxen dile, kaikfison va kota jinafa abdiwira, mam va keska ke lana nakila jonsanar. Ba man gemelt, en susté... Volto lexa va jin dulapecker, volsen to kramaf mam, i ageltaf. Tulon, ede va kireptafa danka kev gabentapafa nakila rundat, pune gabentuca di tir ribiegon gijarotifa, voxen va zolonucapa gu gubeckaf mam ke blira tire plekú. Gue tí esapaf icde mam. Kramaf mam, sedme jin, tulon tir to limega anamgildena koe zazda, kottode i mamack. Kas va tula djumel ? Koe Keralukastik, viele rumeikya akoler, pune lor ke mielanamsusik firdenintedas zo anamgilder. Lor vanstir aze ilnir. To mancoba gu kramaf mam jinon zo yoltar. Koe bocafa nakila ke Wale kelt is kusto, va miamielafa olyakrogdara gildet. Koe Riyomes vakol, viele Shimura zo bakar, pune va limega anamgildet. Koe Izkaf pumkik, viele Mifune koo nuda gozar, pune va woyek gildet. »

— Akira Kurosawa

Vadjera ke mam va ewava betara

Bal koerudara ke Michel Mesnil bak 1965, Kurosawa va intafa torigira va tikira ke ewava va mam koe elpat atoeyer :


Dilizesafa watsa betara

Koe grabom Akira Kurosawa va ayaselt lasupimtar oke lasuwadjar. Remi kot elpat va wawuca ( Wadra, Dodesukaden ) ik widavafa tizuca ( Riyomes vakol ) ik akola is yalestuca ke flibik ( Blira ) ik vilara va anameda ( Klokara ) ik guazuca ( Madadayo ) dalinger.

Skeda wal feliik is godevrik betara

Jontik sebusik va slikuca ke birtafa gluyaxa wal guazikye is yikye koe cug elpat stragad, i wal ayik dikis va skeda ke feliik do godevrik. Bata watsa arse tir vey ilkafa bagala ke Kurosawa. Sedme Joan Mellen, « Kurosawa va intaf tavesik payuyur, i va pilkovon Kajirō Yamamoto feliik dene Tōhō sistu [...] Tuvawelasa ewava ke loklaaf korik taves pu jotik va kontepes gemeltap koe elpat ke Kurosawa kotviele divrozar. » Tadao Satō malyopasik va slikaf koredik ke feliik gu ikaplekuse gadikye torigir, i gu gadikye yordase va nyapera va jotaf askisik enide bantan di tulukrawer ise di atrir.

Koe Vunda ke juduti taneaf elpat, nega vanpir ugalda va greeltgreeltafa towara ke felilera is laumasa lukruca ke Sanshiro Sugata gradilik radimida Yano judutif feliik al vanpir tavesik is swavaf nyapesik va dalaf koredik. Skeda wal feliik is ravesik awisa koe radimigejaf elpat ( Izkaf pumkik az Riyomes vakol az Peroy samurai gejik az Keralukastik az Dersu Uzala ) va rontafa is rietovafa tavera vols jontikeke ravera kan bagala is tula abiceke faved. Lantan va bata kira gu amlitafa is yasegafa tuwava ke tuafiara ke Zen serna yofted.

Koe Kagemusha elpat, bata skeda towar. Dubiesik solnariyin zirseteson va millinulasik ke jiomapik, va riwera kaiki awalkera ke feliik dakir. Tira ke ban in bam tir tacedafa numen skeda wal toloy koredik male kaikefa tamava zo kiewagir. Voldum yon daref elpat, tena ke bata skeda va tuwarzara va bli vols awalk bam me nekir. Soe koe Madadayo bocaf elpat divrozas va skeda wal tavesik is yon savsaf tavembik, lodaavafa envara gin awir. Kapa dalingena gan Kurosawa va daavacka nekina gan skedacka wal tavesik is tavembik is vuwafa skeda ik blisa lizacka abdufir.

Gradilik betara

Elpateem ke Kurosawa tir alaakafa is gradilafa elpatopa ; elpat gan tanaf gradilik zo stad isen inafi tegi tir zolonafi loon dam inafa blira. Ticfira ke bat tanaf gradilik va radimigejugal dotegalar edje kerelera va Nipona gan Tanarasokeem tir ikaplekura va jiomuca gu olkuca. Gaderopafa towara ke patecta va elpatopik banedje lasuvones va pilkaf elpatopaf martig puver. Sedma Tadao Sato malyopasik, niponafe sane nope sayakafa surtera ke patecta al mejeper ise al vofayar da bowere me tiyir malyafe is septafe. Remi bata etrakafa is tokafa rekola, Kurosawa va elpataf enk zobes va trakula ke sane al skur, i va trakula ruyesa da blipesta gan patecta ok cos zo somedukalir voxe sotir koncoba mejeson gokosmana gan kot olkik. Dace skusikva bata gluya wal inaf swavasok is tel ke sane sonker : « Pestaleyé da meka nuyuca meiu saneroti a pendera va inte wetce fam rokrulded ».

Taneaf bat gradilik ke radimigejugal tiyir gradilikya zirseyena gan Setsuko Hara koe Va mecoba ke jotugal batcé elpat. Bata gradilya me klabur da il yasa is seltafa anameda yater aze nekev kazokeven lirk mingar ise va intafa blira is tela ke yon artel viunsuckur ise va kruldesa antiuca lentegir. Kotbata ra va taneafa sapafa tula ke gradiluca askon gu Kurosawa tazukad. Bata kruldesa antiuca koe Izkaf pumkik elpat gan Sanada kurmik ( zirsen gan Takashi Shimura ) dere zo yunker : Sanada va prostewa levliker ise ta lokiewafa tamava ant lyumar.

Peroy samurai gejik elpat ton bocafa kaatoera va rietavaf gradilik ke Kurosawa zo atoer. Sedme Joan Mellen elpat moekote tir brudira va samurai pula tadlesa va ane kiewe ke niponafa prostewa isu jabuduca sedme skusik. Nekina wideytafa geja is kroguca jupad da samurai gejik va intafa fastuca feliad ise tove tawadayik va int guronkad. Voxen bata gradiluca tir barlipafa is giopafa : takreluca is deksuca ke samurai gejik va tenafa vilara me rotatced.

Tuwava betara

Tuwava tir myodaca koe elpat ke Kurosawa. Dum jontik niponaf yambik, skusik tir siakrapaf gu rukuzaceem is listuca ke cadimeem is patectoyeem. Me klabur da va lidawicka is saz ton dile tegisa wica ke rupa faver.

Anzas idul koe Riyomes vakol elpat isu Ugalda ke blisik kotedje is kotlize tir : va tamava ristana gan skapafa atitsura is edegopafa dratcera tulon kaatoer. Dace Kurosawa dakter : « Va idulaf idulugal is fentaf fentugal is muvacekap is noldacekap albá, ise trakú da lo jinaf elpat va batcoba nedir. Va lugavaca albá kire krupté da sina tid tela lokiewafa. »

Suka dere tir gijarotifa leca ke elpateem ke Kurosawa, i linvesa ikasugdalara va betawera is bali is keveluca. Koe Kevnendasik elpat, bak tenaf meld, suka stid nume va gopaf rujod funes va lyumara nekid.

Ison muva sometir mialodafa gu elpatopik : meviele volto muvama ok abica lubesa lava ale tir volsen kotviele to bolaf is tizaf tcandacek, i zivotc. Koe Peroy samurai gejik elpat, tenaf leve dendasa is tuwiiskasa muvara meld dilizer, noveson da Kurosawa va amidafa seltafa pula jear. Voxen bata dojera va seltafa pilkoma tir krogafa, lecana gan meld adre kadas spurna dem muva is dibla.

Tizuca betara

Koe Lamone ke varteba bak 1957, dustulera ke izvafa doca dem govitafa is merotatcena tizuca awir. Koe bat elpat, nuyuca mea krulder numen antafa tisa mwa tir to tela ke nekira num keskeem lize nekin bifeem sotid olk ke lana doca dure sokisa : jiomik ke Washizu adjubeyes va intaf jiomik, gan Washizu mildume siluon di zo adjuber.

Kagemusha kind isu Ran va dalaf viank ke wira va tamava ke Kurosawa tcalad. Abdi Kagemusha elpat, gradilik va bifa ronovangiyir aze kare intyona koebelga rotezodayar, voxe batlize anton re tir dilafa rama ke lana durulafa is forteyotafa abduaxa anton rolevgana. Ran elpat luxeon tir ugalda va rotisiputera is relmera ke nazbeye va gadikye is geja is pisonara.

To nope lana walta Kurosawa gan fortey di zo dustuleyer. Edje do vakol va nuda remlaniyir, pune ban in va lundek levlaniyir nume toldrizon zo gabeyer. Bata ewava parmon tcalayar maneke ina va forteyasa kerafa atela mea di rotestuyur.

Kira betara

Kurosawa nope izvaf elpat dum Peroy samurai gejik is Ran nelkon zo gruper voxen ar inaf elpat va watsa ke milsarefa Nipona dere dikid, i tulon Riyomes vakol is Blira.

Kan elpatopafe ckane voneyene remi 1950-e sanda tulon giwalaskir. Va sumewirak ta pilkovaf dimziliks va ewava malsaver nume batkane sumuon is meskalteson rowanuyar. Va telvung ckane ton zeviandase cave wal toloya nakila dere faver ( batcoba va George Lucas turestapatar ).

Kurosawa kan konako wanuyasiko dere furender nume ton konak gentim va mila nakila batkane rowanuyar. Ison va tuwavarotiaca katcalon malsaver enide va vanama tupoar, i va tulon muva koe tenaf meld ke Peroy samurai gejik elpat ok sel koe Lamone ke varteba.

« Koncoba royoltana gu elpatafa listuca krulder. Batcoba kan elpat anton zo romuxar ise gotigir enide elpat tir kobara ke lizira. Kotviele batcoba zo romuxanyar, pune bagala ke koekapafa kontega ba mominara tigitir. Cwe to bata duga jupar da korik va elpat kevlanid, isen to pokolera va zomera va mana duga va skusik koswar. »

— Akira Kurosawa

Golde intaf torkaf skurask yolton gu Tenno ( gindik ) zo grupeyer. Tire tiyir kotunusik ixalas va cuga fa isu ugal ta seotara va kaaneyana wirafa keska.

Koswara betara

Kurosawa gan rupa ke William Shakespeare ta Lamone ke varteba elpat zaleyen gu Macbeth is ta Ran gu Lear gazik is Rotajik aulon kenibed gu Hamlet zo koswayar. Va rossiaf berpot dere zaleyer, i va AkoydikИдиот ) ke Fyodor Dostoyevski is WadraНа дне ) ke Maksim Gorki.

Wal kelt is kusto elpat va ki ke rupa ke Paxay ke GazikKing's Ransom ) suteyen gan Ed McBain narar.

Kurosawa gan John Ford skusik dere zo koswayar.

Turestara betara

Kurosawa va jontik elpatopik turestayar.

  • Peroy samurai gejik va Peroy cuisikThe Magnificent Seven ) ke John Sturges bak 1960 koswayar.
  • Kevnendasik va Ta abic dollar talolkPer un pugno di dollari ) elpat ke Sergio Leone bak 1964 az Last Man Standing elpat ke Walter Hill do Bruce Willis is Christopher Walken koswayar.
  • Rashomon va amerikaf siatos Situnda elpat ( The Outrage ) bak 1964 koswayar.
  • Birgafa ralma va George Lucas ta sutera va Bitejgeja elpat ( Star Wars ) koswayar.
  • Rotajik aulon kenibed : tozusa nakila va kurera az fart va felaki va milafa nakila wina koe Povakik elpat ( The Godfather ) ke Francis Ford Coppola.
  • Runaway Train elpat bak 1985 male nios ke Akira Kurosawa gan Andrey Kontcalovski zo zaleyer.

Dokobara betara

( Va Kurosawa soli vamoon wic )

Bak akenafa rekola, wali tena ke 1940-e sanda kali miala ke 1960-e sanda, Kurosawa do milyon korik fereon kobayar. Fumio Hayasaka va lexa ke peroy inaf elpat ponayar. Va nios do Hideo Oguni dosuter isen Yoshirō Muraki tiyir skus is yambaf warzesik icde lo elpat mali 1949. Asakazu Nakai tiyir afigasutes gadesik va san-tanoy inaf elpat.

Do Takashi Shimura is Toshirō Mifune is Tatsuya Nakadai dere kobapayar.

Zovdaks betara

Akira Kurosawa va jontik remgudaks ke elpat al skur. Bat egas zovdaks oton gu lo 2000 nope intafa pesta va muxara is kontega is afi is aboz pedrad. Bat zovdaks gu varafa yambaxa drikafa gu vansara zo torigid.

Elpateem betara

  • 1941 : Okol ( 馬, Uma )
  • 1943 : Vunda ke juduti ( 姿三四郎, Sugata Sanshirō )
  • 1944 : Tel listik ( 一番美しく, Ichiban utsukushiku )
  • 1945 : Warzafa vunda ke juduti ( 續姿三四郎, Zoku Sugata Sanshirō )
  • 1945 : Ayikye avlayase mo ault ke jaktol ( 虎の尾を踏む男達, Tora no o wo fumu otokotachi )
  • 1946 : Vegedusik va direkeugal ( 明日を創る人々, Asu o tsukuru hitobito )
  • 1946 : Va mecoba ke jotugal batcé ( わが青春に悔なし, Waga seishun ni kui nashi )
  • 1947 : Ribiegaf taneaviel ( 素晴らしき日曜日, Subarashiki nichiyobi )
  • 1948 : Izkaf pumkik ( 酔いどれ天使, Yoidore tenshi )
  • 1949 : Amlitafa doaliera ( 静かなる決闘, Shizukanaru kettō )
  • 1949 : Riyomes vakol ( 野良犬, Nora-inu )
  • 1950 : Bilita ( 醜聞, Shubun )
  • 1950 : Rashōmon ( 羅生門, Rashōmon )
  • 1951 : Akoydik ( 白痴, Hakuchi )
  • 1952 : Blira ( 生きる, Ikiru )
  • 1954 : Peroy samurai gejik ( 七人の侍, Shichinin no samurai )
  • 1955 : Ugalda ke blisik ( 生きものの記録, Ikimono no kiroku )
  • 1957 : Lamone ke varteba ( 蜘蛛巣城, Kumonosu-jō )
  • 1957 : Wadra ( どん底, Donzoko )
  • 1958 : Birtafa ralma ( 隠し砦の三悪人, Kakushi toride no san-akunin )
  • 1960 : Rotajik aulon kenibed ( 悪い奴ほどよく眠る, Warui yatsu hodo yoku nemuru )
  • 1961 : Kevnendasik ( 用心棒, Yōjinbō )
  • 1962 : Sanjuro ( 椿三十郎, Tsubaki Sanjūrō )
  • 1963 : Wale kelt is kusto ( 天国と地獄, Tengoku to jigoku )
  • 1965 : Keralukastik ( 赤ひげ, Akahige )
  • 1970 : Dodesukaden ( どですかでん, Dodesukaden )
  • 1975 : Dersu Uzala ( デルス・ウザーラ, Derusu Uzāra )
  • 1980 : Kagemusha ( 影武者, Kagemusha )
  • 1985 : Ran ( 乱, Ran )
  • 1990 : Klokara ( 夢, Yume )
  • 1991 : Ezladank bak anyusteaksat ( 八月の狂詩曲, Hachi-gatsu no kyōshikyoku )
  • 1993 : Madadayo ( まあだだよ, Mādadayo

Radimiawalkaf grabom betara

  • 1998 : Radimi muvacek (雨あがる, Ame agaru ) : radimiawalkaf grabom skuyun gan Takashi Koizumi. Konakilara is nios is wakeem gan Akira Kurosawa zo sugdayad.
  • 2003 : Disukesa bira (海は見ていた, Umi wa miteita ) : bocaf nios suteyen gan Kurosawa vox skuyun gan Kei Kumai.

Vuestexeem betara

  1. Wira va 314-327 bu koe Giants of Japan, Mark Weston, Kondansha International, 1999
  2. Wira va 177-78 bu koe The History of Japan, Louis G. Perez, Greenwood, 1998
  3. (en) Academy Award Acceptance Speech], rupen ba 06/08/2011
  4. (en) Akira Kurosawa Recieves Honorary Oscar at the 62nd Academy Awards (1990), 1-eaf pak ke 29/07/2010, rupen ba 06/08/2011 is 2-eaf pak, ba 29/08/2010 rupen ba 06/08/2011. Mamewavaxa ke bulkara va Oscvar gablexa
  5. ASIANOW – Asiaweek – Asian of the Century – Kurosawa Akira ke 12/10/1999, rupen ba06/08/2011
  6. 6,0 et 6,1 (en) Stuart, IV Galbraith, The Emperor and the Wolf: The Lives and Films of Akira Kurosawa and Toshiro Mifune, Faber and Faber, Inc, 2002 (ISBN 0571199828)
  7. 7,0 7,1 et 7,2 (fr) Akira Kurosawa, Comme une autobiographie, Quetigny, Cahiers du cinéma, 1983, 318 p. (ISBN 978-2-86642-180-9)

Vayasa neva betara

  • (ja) Tadao Satō, Akira Kurosawa no Sekai, Tokyo, Sanichishobo, 1968
  • (fr) Michel Mesnil, Kurosawa, Seghers, 1973
  • (en) Audie Bock, Japanese Film Directors, Kodansha International Ltd., 1978, ISBN 0870113046
  • (en) David Desser, The Samurai Films of Akira Kurosawa, UMI Research Press, 1983
  • (en) James Goodwin, Akira Kurosawa and Intertextual Cinema, The Johns Hopkins University Press, 1993, ISBN 0801846617
  • (en) James Goodwin, Perspectives on Akira Kurosawa, G. K. Hall & Co., 1994, ISBN 0816119937
  • (fr) Hubert Niogret, Kurosawa, Payot & Rivages, 1995, 213 bu, ISBN 2-86930-910-4
  • (fr) Akira Kurosawa kalfr- gan Michel Chion, Comme une autobiographie, Quetigny, Cahiers du cinéma, 1997, 318 bu, ISBN 978-2-86642-180-9
  • (en) Donald Richie, The Films of Akira Kurosawa, Berkeley/Los Angeles, University of California Press, 1999, 272 bu, ISBN 0-520-22037-4
  • (fr) Michel Estève, Akira Kurosawa, Paris, Lettres modernes/Minard, « Études cinématographiques » dotay, 1998, 184 bu, ISBN 2-256-90983-2
  • (en) Stephen Prince, The Warrior's Camera: The Cinema of Akira Kurosawa, Princeton University, 1999
  • (en) Mitsuhiro Yoshimoto, Kurosawa: Film Studies and Japanese Cinema, Duke University Press, 2000
  • (en) Donald Richie, A Hundred Years of Japanese Film, Kodansha International, 2001, ISBN 477002682X
  • (en) Stuart, IV Galbraith, The Emperor and the Wolf: The Lives and Films of Akira Kurosawa and Toshiro Mifune, Faber and Faber, Inc, 2002, ISBN 0571199828
  • (en) Joan Mellen, Seven Samurai (BFI Classics), British Film Institute, 2002, ISBN 085170915X
  • (en) Teruyo Nogami is Donald Richie, Waiting on the Weather: Making Movies with Akira Kurosawa, Stone Bridge, 2006
  • (fr) Charles Tesson, Akira Kurosawa, Cahiers du cinéma, « Grands cinéastes » dotay, 2008, 95 bu, ISBN 978-2-86642-504-3
  • (en) Akira Kurosawa: Interviews, University Press of Mississippi, « Conversations With Filmmakers » dotay, 2008, 194 bu, ISBN 978-1578069965
  • (en) Dolores P. Martinez, Remaking Kurosawa: Translations and Permutations in Global Cinema, Palgrave Macmillan, 2009, ISBN 978-0-312-29358-1
Akira Kurosawa

Akira Kurosawa

 Koblira  23/03/1910,
 Tokyo, Nipona
 Awalkera  06/09/1998,
 Tokyo, Nipona
 Vedeyot Nipona
 Eba Elpatopik
  Grabom 
  • Hakuchi (1951) – Akoydik
  • Shichinin no samurai (1954) – Peroy samurai gejik
  • Rashōmon (1959) – Rashōmon
  • Tsubaki Sanjūrō (1962) – Tsubaki Sanjūrō
  • Dersu Uzala (1975) – Dersu Uzala
  • Kagemusha (1980) – Kagemusha
  • Ran (1985) – Ran
  Tuveli icde Yamba 
Niponavafa finta ke Vunda ke juduti elpat, 1943
Niponavafa finta ke Ayikye avlayase mo ault ke jaktol elpat, 1945
Niponavafa finta ke Izkaf pumkik elpat, 1948
Niponavafa finta ke Riyomes vakol elpat, 1949
Niponavafa finta ke Amlitafa doaliera elpat, 1949
Niponavafa finta ke Bilita elpat, 1950
Niponavafa finta ke Rashomon elpat, 1950
Niponavafa finta ke Akoydik elpat, 1951
Niponavafa finta ke Blira elpat, 1952
Niponavafa finta ke Peroy samurai gejik elpat, 1954