Taneaf irubasikeem va patecta al nutir Pigme saneik. Bak taneafa voldecitda, lentufa bantuavafa sanelia azilnyofasa is tawamidurusa kenolanison va krimta is voeem va gola zomeyed. Konako gazaxo tadlewed. Sinafa xanta zo grupejer : Teke gazaxo lenteon koe istexo is konako Kongo gazaxo kene krimta is koe Mayombé fluvor.

Europafa koluwera betara

Bak 1482 Diogo Cão portugalaf vestasik, va Congo bost artexo artlapiyir. Uzereem va patectolafa sanelia tiyir volfakaf. Portugalik va ebeltikmordara di tozuyud, acum batcoba va sanelia illaumapayar ise va yoni gaderopafi koeti isu selt ke istefa Afrika tuvolbograyar. Tir koe bata saverorka da europik toz koluweyed moni 1875 gan Pierre Savorgnan de Brazza dana va Ogooué bost vaticlapiyir aze va ronefa domega ke Congo bost kosmayar.

Bak 1880 in zolteyer va Teke nafalik, i va Makoko gazik, va bioga ke nendareba joke Franca ( 1880 ). Azon, bak 1883, Cordier va bioga ke kagrupera do Loango gazaxo parleyer.

Francafa boniara betara

 
Liwot va Francafa Kongoa boniaxo bak 1911

Francafa Puloda vlabeyer va dotrak ke Savorgnan de Brazza bak 1882, solve Berlin laxa ( 1884-1885 ) va rokeem ke Franca kene ronefa domega ke Congo kagrupeyer. Vanpiyis jadif ramisavik, Pierre Savorgnan de Brazza ko intafa rictuma va Kongoa is Gabona katanayar, aze lenton va francaf digikseem divatceyer. Francafa Kongoa boniaxo bak 1891 zo reduyur aze yonu kaxaakskirafu sistu ta savera va robeem ( loy is wula ) va tawavo wale sint walziliyid. Batu sistu lonjepeyed, acum batcoba va yona forteyrujayana kevmadara doimpayar.

Bak 1910 Brazzaville vanpir kelu ke francafa witalufa Afrika, ise vestayan goleem gan Brazza ton toloyo tawavo zo walziliyid : talteon Gabona is roneon Kongoa. Bak 1911 kaxaakskirafu sistu va intafo tawavo loote drasuyud. Kevboniarafa kategira kaikion exaksawetesa nariyir va tazuk ke kevotceraliziwera. Voxen vedeyeva geltron oxam tozuweyer radimi Toleafa Tamavageja. Impavantason va yona lizukafa kevlaca, Fulbert Youlou eceyik askiyir da di zo libuyur bal dotaf libureem ke 1956 ise va play ke taneaf eldik ke Sokasane vanmiae Francafa Witalufa Doda ( 1958 ) vansayar.

 
Fulbert Youlou, i taneaf taneagadesik va Kongoa, 1958

Volruptesuca betara

 
Nilt ke Kongoa wali 1970 is 1991
 
Denis Sassou-Nguesso, i ref taneagadesik va Kongoa mali 1979
( afig- ke 1986 )

Ba 15/08/1960 va volruptesuca vansayar. Fulbert Youlou wetce taneatisik ke Kongoa Sokasane di zo libuyur. Azon patecta va konaka vertumabetawera is gaderopafa adjubera grupeyer aze mal marxlenineva kal skapafa nuyoteva remfiyir. Kongoa Sokasane vanpiyir Kongoa Sanefa Sokasane bak 1969. Radimi jadifa kevmadara bak 1990, warzafa tadlemwa ke 1992 zo vanikatcuyur ise do jonpakoeva vertuma al tolwebokar. Enkruldesuca ke Kongoa zo kowupeyer gan azaca dem baroya apkapasa wideytafa geja ( 1993 az 1997 az 1998-1999 ). Taneafa molikera dilizeyed wale pakoikeem ke Pascal Lissouba warzaf taneatisik is tel ke Bernard Kolelas keludotagadesik. Azon, va sint vangluyayason, bata toloya lospa va levburesikeem ke Denis Sassou-Nguesso savsaf taneatisik doalieyed. Cenesik va wideytafa geja, Sassou-Nguesso va patecta mefakon toz kodiliyir. Inaf kevelik, Pascal Lissouba sanerotion libuyun taneatisik, va patecta al otcer.

Dere rupec betara

Ngoyo gazaxo : afrikafo gazaxo kene Atlantika welfa, abdi 1885.