Muisca abdigalda tiyir soka lospasa va Muisca saneikeem koe istefo tawavo ke refe Kolombia sokasane abdi espanafa olgalicura. Balemoyi abdigaldaki tiyid : Muyquytá Zipazgo cosxo is Hunza Zacazgo cosxo is Iraca tumtaxo is Tundama tumtaxo voxis konako mivvexaxo.

Xanta betara

Mali lekeugal, Muisca va yerumara wali staba ksubeyed numen sina kadayad vangluyara ke yona doda. Ison vuwafa waldura gu vindara wal amidafa doda iku banafa fiste zo divatceyer, isen dofa vegedusa lagara dum lavakiraf bolk ta midura va ontinafa taya, isen sayakafa tanara ta likera va volnafa mikra dum Panche is Muzo, va lomantafa vangluyara tuadrayar. Bata kotcoba di tiyir tazukafa riga ke abdigalda.

Lopof andik ta ardil is targuca is gaderopafi is skapafi roti va sint likeyed ise va sintafa doda lalevbenpluyud. Bata koboda va geja daskiyid. Voxen cenen okilik va gadera va staba is doda me mbi deswayad nume grustara ke dodeem is stabeem zo nendoyeyed. Opelon cenesik va intafa ardilafa tirka laumasiyir numaze va vamoefa gorara ronovaskiyir ise va kiewega loote mbi kserayar.

Zipazgo cosxo moni 1450 awiyir, gadenon gan Saguamachica gejayasa va Panche mikra, aze kali 1541 lapteyer viele espanafa olgalicura va istexo ke refa Kolombia ceneson tenukeyer.

Cosxo ke Muisca abdigalda va kipi ke ontinafa gola ke Ronefa Rodega koe Kolombia modivatceyer, koe refa Cundinamarca winka isu Boyacá isu Santander. Koe Cundinamarca, xopo tiyid azekexa ke Bogotá is Ubaté is Pacho krant isu Fusagasugá isu Tenza isu Cáqueza ; koe Boyacá : Tunja is Moniquirá is Chiquinquirá is Duitama is Villa de Leyva is Sogamoso ; vagee Santander : wale Suárez kuksa isu Chicamocha.

Grustara betara

Muisca abdigalda vas cosxo vas mon 47 000 km² ruldayar, valentu Chicamocha gola vage Páramo de Sumapaz gee Bogotá, is vataltu Vélez is Zipacón varon datca ke Ronefa Rodega tite azeka ke Meta golapa. Sanelia ke cosxo tiyir vas mon 1200000 irubasik ba artlakira ke espanik.

Vuwafa gluya wal Bacatá wida isu Chiá isu Tunja isu Ramiriquí isu Duitama isu Tobasía kruldeyed. Dalafa niedara tiyir gruidera va dodeem kan sayakaf mergil koe tulon Zipazgo gola voxisen bancoba nope alkafa lazava koe Zacazgo gola loeke nutiyir, beka adrafa tanara ta kobara ik kazara is ugalorafa vangluyara tod geja va abdigaldafa grustara ke Muisca sane ape yordayad.

Nafalik felis va lano tawavo va mivaskafa bowere ke dilaf okilik ( psihipquá ) tarkayar ise va dodaxo ke uta doda dunuyur voxe vanpiyir an sayakaf dirgasik is dalaf dadisik va tamsa jwa tisa birtaf bolk dem dodaf is olkikaf culiek. Moaykane dre dem nafalik is dalafa doda do aryona dilafa fliyir, dem okilaf ardil.

Zybyn staba tiyid gadikyoxilafa staba gadena gan zybyntyba redakik. Fli va gadikyefa oxila ( bas gadikye pu nazbeikye ) vols tela gadikyafa ( trabe berikyafe nutikye ke nafalikye ) me konoleyer. Kota doda gan intaf okilik zo gadeyer ise va zolonafa mivvexuca dene abdigalda dadiyir.

Psihipquá okilik kare ardil va karnizxo amidafo gu tokoda is duga digiyid. Valey intafa meunaykafa vreda, gu ingaxa is roga is blucte dere zo solwiyid. Zipa okilapik va loa karnizxo don yono koe sumefo xo digiyir. Karnizxo tiyid avak ke seltaf skedareem is sanegafa blira ; manlize alkafa firvira isu miga is jora dilizeyed, bildera va warzeks pu okilik zo askiyid, kobara zo gorayad, gaderopafi roti zo keyakseyer isen geja zo egayar.

Valey pona dem berafa staba is gundafa araya is dofa ava, abdigalda va dofa rojura kev divef volnik dum Panche saneik dure lyuman ravaldayar. Batdume güecha Muisca gejik vas an okilik ( Zipa ok Zaque ) rontion rupteyed.

Gaderopafe tadle ke cosxo betara

Muisca balumaks va lan mepilkomodan Zipa nafalik, re viden dene Tcila ke Moava koe Bogotá.

Kipi ke Muisca cosxo isu sanelia ton toloya gaderopafa tanta zo grustayar : Zipazgo dem Zipa nafalik is Zacazgo dem Zaque nafalik. Toloy nafalik nope mikrafa is arayafa beruca gaderopon is kazon paskalepeyed voxe soe ta stujera va cosxo dun gukevlayad.

Kota Muisca abdigalda ton stabeem zo grustayar, i ton staba yoltkirafa gu zybyn ke Muisca ava. Kota zypyn staba gan okilik yoltkiraf gu zybyntyba zo gadeyer, isen dene staba valevefa vwa tiyir tela ke teca utca vadjesa vas tanoya ok konaka wida is bowena gan utatiba okilik. Tulon bowesik ke Zipazgo tiyir Zipa ; zybyn staba dum Guatavita gan Zybyntyba zo gadeyer ; valeveon uta utca dum tulon Sesquilé gan Utatiba zo dirgayar.

Bana vexala va ardilafe tadle ke cosxo ke Muisca abdigalda :

  • Zipazgo ok Zacazgo : ana vwa, bowena gan Zipa ok Zaque.
    • Zybyn : mialukafa cosafa ema, bowena gan Zybyntyba.
      • Uta : taneafa ema, ton wida, gadena gan Utatiba.

Zipazgo betara

Muisca sane va ontinafa azekexa ke refa Cundinamarca winka isu Boyacá iste patecta poktalte Ronefa Rodega kereleyer, leve bowera ke Zipa ke Bacatá ( Bogotá ). Remi espanafa felira, cuga wida tiyisa ke Zipazgo va Santafé de Bogotá tadleyed, vaxe vema ke Chiquinquirá isu Saboyá koplekuyuna gu winka ke Tunja.

Espanaf ulgaldusik ke Granada Ikagazaxo seylon ruyecked da gaderopafi roti ke Zipa tiyir gifafi lodam teli ke Zaque. Lucas Fernández de Piedrahíta munester da taneaf Zaque gazik tuke Iraca ke Suamox va int al korotiyir, solve Zipa ton sayakafa felira askyid.

Nafalaxo ke Zipazgo
Zybyn stabaxo Uta utca
Bacatá Bacatá, Chía, Funza, Engativá, Fontibón, Facatativá, Tenjo, Subachoque, Tabio, Cota, Cajicá, Cogua, Zipaquirá, Nemocón, Bosa, Zipacón, Soacha.
Guatavita Guatavita, Sesquilé, Guasca, Sopó, Usaquén, Tuna, Suba, Teusacá, Gachetá, Chocontá, Suesca.
Ubaque Ubaque, Choachí, Chipaque, Cáqueza, Usme.
Ubaté Ubaté, Cucunubá, Simijaca, Susa.
Fusagasugá Fusagasugá, Pasca, Tibacuy.

Zacazgo betara

Refa Lenguazaque dota isu Villapinzón tiyid ke nafalaxo ke Zacazgo. Guachetá luxeon ape tiyir ke Zacazgo voxe rotir meruptesa.

Nafalaxo ke Zacazgo
Zybyn stabaxo Uta wida
Hunza Hunza, Ramiriquí, Tibaná, Guachetá, Icabuco, Machetá, Moniquirá, Motavita, Tuta, Samacá, Sotaquirá, Lenguazaque, Turmequé.
Tenasuca Tenasuca, Tenza, Garagoa, Sutatenza, Somondoco, Soratá, Tibirita.
Saquencipá Saquencipá, Ráquira, Sutamarchán, Sachica, Sora, Cucaita, Chíquiza.

Tumtafo stabaxo betara

Valey toloya dalafa gaderopafa tanta ( Zipazgo is Zacazgo ), ugaldusik va kruldera ke toloyo tumtafo stabaxo miwad : Iraca stabaxo ( tigiso koe Suamox re tis Sogamoso ) dem okilik yoltkiraf gu Iraca is bevulas direik ke Bochica mokrik ( dere yoltkiraf gu Nemterequeteba ), is Tundama stabaxo ( tigiso koe refa Duitama ).

Iraca korobutik belcon tiyir gaderopaf is sayakaf okilik is gertik ke Awalt dopewa is diwapik dis va roti ta stujera va saz is fraskera va akola. Gan okilik ke Pesca isu Busbanzá isu Gámeza isu Toca zo sollibuyur voxisen tod miltuca ok mulos, okilik ke Tundama dere brudayar.

Tumtafo stabaxo
Zybyn stabaxo Uta wida
Iraca tumtafo stabaxo Sogamoso, Bombaza, Busbanzá, Pesca, Pisba, Tópaga, Toca.
Tundama tumtafo stabaxo Duitama, Tobasía, Paipa, Cerinza, Ocavita, Onzaga, Soatá, Sativa.

Mivvexaxo betara

Konako Muisca mikrafo stabaxo bevulayad mivvexafo ok merupteso nume me tiyid dem pilkovaf okilik :

Mivvexaxo
Zybyn mikrastabaxo Uta wida
Saboyá Saboyá, Chevre, Tisquizoque, Irobá, Mópora, Casatoca
Chipatá Chipatá, Ubaza, Guavatá, Güepsa,
Inzaque Agatá, Cocomé
Sorocotá Tinjacá, Sorocotá, Moniquirá, Guatocá, Gachantivá, Pavachoque, Suta
Charalá
Tacasquirá

Ostik, toloya ara abdigalda ke Chibcha veysane tiyid merupteso va Muisca bolk : Guanentá ke Guane mikra is El Cocuy ke Tunebo.

Seltaf ardil betara

Konaka ingaxa ke Muisca nafalik, re videna dene Tcila ke Moava koe Bogotá.

Muisca saneik va karuca ke fortey karolapayad, batdume oluafa yasa xelkayad da gu meoluik va sint meviele belcekayad, mei gu mikrik ke sane ke idulaf siday torigin gu bartik is valevik. Dene kota Muisca yasa, gadikyoxilaf bolk zo rewayar isen Zipa nafalik va warzaf Zaque okilik voltod orpaf konolenik kofliyir, voxis va jadiwik ke Güecha gejikeem.

Dene Muisca ava ( Muysccubun ava ), jontik ravlem dasugdas va ardilaf ekeem krulded :

  1. Zipa ok Zaque : Nafalik ke Zipazgo ok Zacazgo.
  2. Psihipqua : Sersik ok okilapik.
  3. Uzaque : Karaf oluik dadis va jiomafi rotipi is sayakafa gijarotiuca.
  4. Zibyntyba : Bowesik va zybyn staba, stabokilik.
  5. Utatiba : Bowesik va uta utca, utcokilik.
  6. Chyquy : Muisa gertik, diwapik.
  7. Pabahue : Feliik is jiomaik.
  8. Uaia : Oluikya is weltikya.
  9. Paba : Rictulikye.
  10. Hue : Jiomaik ok okilik.
  11. Güecha : Gejik.
  12. Cupqua : Vonkik.
  13. Ubata : Aptaf vuidanik.
  14. Tyuquyne : Staksakirik.
  15. Chuta : Zanisik.
  16. Bospquaoa : Kwik.

Izva betara

Pasca meld

Chocontá meld

Tocarema meld

Espanafa olgalicura va Muisca

Muisca bowesik betara

Muisca bowesik

Muisca ankit tir alkafa moavaxa kaatoesa va El Dorado fipta dilizesa moe tumtafa uzda ke Guatavita. Bata olkotca dene Tcila ke Moava koe Bogotá re zo vider, ise tir tana leca ke Kolombia is arayafa pilkoma ke kolombiikeem.
Zipa nafalik Nafalugal Ewava
Meicuchuca ≈ 1450-1470
Saguamanchica 1470-1490
Nemequene 1490-1514
Tisquesusa 1514-1538
Zaquesazipa 1538-1539
Zaque nafalik Nafalugal Ewava
Hunzahúa abdi 1470
Michuá 1470-1490
Quemuenchatocha 1490-1537
Aquiminzaque 1537-1540

Sanelia betara

Irubasikafa ota ruldasa vas Muisca abdigalda tir megrupena kiren meka otularacka krulder, dum icde varafa tadava. Baroya sazdara va abdiespanafa Muisca sanelia zo askid :

  • Omafa sazda : sedme patavara ke Rosemblat, Muisca sanelia tiyir vas 300 000 ik 500 000 olkik. Bata patavara gelkeon zo naleyed voxe re zo malyopayad.
  • Mialukafa sazda : bata sazda tir patavaks ke konak kolombiaf izvopik krafias da direfa ota tiyir lodaxafa. Sedme sin, Muisca sanelia tiyir vas 800 000 ik 1 200 000 olkik, voxen espanafa tolgenira gu vwa vas 650 000 kastayar.
  • Ontinafa sazda : lonoeltafa sazdara tcilkana gan konak aptacik va ota vas 2.38 ik 3 celemoy olkik gunester, voxen bata sanelia va vwa vas 1.5 celemoy co titfiyir.

Dere rupec betara

Izva ke Kolombia

Muisca abdigalda
Zipazgo, Zacazgo (es)

GIVACKA
Debala Geefa Amerika, Kolombia
Kruldera 800[1] – 1540
Vertuma Abdigalda
Kelu Hunza, Suamox, Bacata
Ava Muisca ( Chibcha )
BIFA
800 : Tadlera va abdigalda

1537 : Espanafa olgalicura

NAFALIK
Konak Zipa ok Zaque :
betara teza
  Tuveli icde Izvopa 
Muisca : sane ke Kolombia is savsaf abdiespanaf seltay
Seltay

TawamiduraVegeduropaYambaKocopaBurmotaropaSkapaInseikLexaAvaVundopaAlkaGeja

Debak

FúqueneGuatavitaIguaqueSuescaTotaTequendama stoya

Izva

Muisca abdigaldaSavsaf bowesikPasca meldChocontá meldTocarema meldEspanafa olgalicura

Nafalik

Zipazgo : MeicuchucaSaguamanchicaNemequeneTisquesusaZaquesazipa
Zacazgo : HunzahúaMichuáQuemuenchatochaAquiminzaque

Lorik

ChiminigaguaBachuéChíaSuéBochicaHuitacaChibchacumCuchaviraNencatacoaChaquénChibafruimeGuahaioque

  1. Kruschek, 2003