Liwot va Muisca abdigalda abdi espanafa olgalicura

Tisquesusa ( okon gu Tisquesusecha ) tiyir balemeaf Zipa nafalik ke Muyquyta ( Bogotá ) boweyes va Zipazgo cosxo ( tani ki ke Muisca abdigalda koe refe Kolombia sokasane ) wali 1514 is 1538. Va Nemequene ziavikye mo uskej radimifiyir aze direik di tiyir Zaquesazipa berikye.

Espanik dirgan gan Gonzalo Jiménez de Quesada bak to inaf gazugal ko Muisca abdigalda artlakiyid.

Tisquesuza gu bocaf mwedaf Zipa nafalik zo torigir kire tiyir bocik kereleyes va uskej rape gadikyoxilafa gazara, bas ziaviye pu nutikye tarkason va Muisca prostewa.

Konoleraf nelkot betara

Zovdaks va Nemequene dareik is ziavikye ke Tisquesusa, koe Historia General de las Conquistas del Nuevo Reino de Granada neva (1688) ke Lucas Fernández de Piedrahíta

Bak 1490 moi xonukera ke Zipa Saguamanchica is tela ke Zaque Michuá bal Chocontá meld, Nemequene vanpise tel warzaf Zipa nafalik ke Bacatá va pirdot dem uzaque oluik tagayar ; bat pirdot va Tisquesusa sersik tis inafe nutikye gu konolesik is jadiwik ke ervolia ke Zipazgo kofliyir. Banugale Tisquesusa jotaf sersik koe Chía wid [1] grupen wetce Taelwid zo gaayar ; Zipa nafalik nuve tiyid vey Lorikya ke Tael dere yoltkirafa gu Chía.

Levrotira va Sutagao cos betara

Viele Sutagao cosik gu awalkera ke Saguamanchica zo givayad, pune exuyud, djukatrasitison va volruptesuca is tunuyatason gu miremba ke Zipazgo. Nemequene va dirgara va balem-kunoy güecha gejik pu Tisquesusa odiayar. Azon bantan moo vawa wale Tibacuy is Pasca abdulaniyir aze va Sutagao exusik dilfuyur miledje staksenik ke Nemequene keve ar redjel va jowa do Panche cos trumindayad ise virutsayad. Tisquesusa va mantafa vawa rem meftava ke Subya miv vegeduyur, i va vawa dem rawaks ware rowin ba artlakira ke espanik.[2] Givanon gu vanlanira ke Tisquesusa, okilik ke Fusagasugá layateyer, jovleson va intafa ervoliama voxe zo gralomeyer az banlize zo klibuyur. Waroldon Tisquesusa va güecha taksa koe Tibacuy iskeyer aze dem kaipap ko Bacatá dimlaniyir.[3]

Las Vueltas meld betara

Zaque Quemuenchatocha ke Hunza

Bak 1514 radimida Nemequene va idja ke Zipazgo cosxo al diliayar, va oluikaf pirdot tagayar kire va Zaque Quemuenchatocha direik ke Michuá djurungejayar, i va sersik mefelin gan intafa rictula.

Givanon gu tolgenis azed, Zaque va ervolia dem 50 000 güecha gejik don 12 000 stakseyen gan gertapik ke Iraca egayar. Ervolia ke Zipa luxeon va yon okilik dikiyir : Zaquesazipa berikye ke Tisquesusa va otsa dirgayar edje Tisquesusa va ekwa dadiyir isen Nemequene tiyir okilaf jadiwik. Teref meld moe Las Vueltas debak dilizeyer. Toloya neya kali miel doalieyed. Ervolia ke Zipa fu surteyer viele Nemequene va kevelik moebiduyur nume gan kaba ko ast zo bakayar. Warzot vanmia milk kalion galbuwer numen gwardera ve tozuweyer. Zaquesazipa lajupazavzayar ise va proyafa dimavlara benplekuyur. Zaque Quemuenchatocha luxeon tiyir valeafa da va meki cosxoki tazdayar nume ko Hunza dimlaniyir. Nemequene remi alubka kal berma ke Funza zo bertayar banlize gan Muisca chyquy gertik metcedenon zo ropeyer. Arti abic bartiv moi artlanira ko Funza xonukeyer. Azen Tisquesusa nutikye va Zipazgo kouskejayar.[4]

Kouskejara betara

Warzafa gejara va Zacazgo betara

Radimi awalkera ke Nemequene, Tisquesusa kal Guatavita tumtafa uzda ta kouskejasa fipta lanir. Batedje Zaquesazipa berikye vanpir okilaf jadiwik ke ervolia aze va okilik ke Ubaque djuvangluyas va Zaque nafalik waroldon lajulevrotir. Moion toloye berikye va Quemuenchatocha belcon dilfud, jaxadatason va xonukera ke Nemequene.[5] Do ervolia dem 60 000 güecha gejik va Cucunubá okilaxo isu Tibirita isu Garagoa levrotid.[6] Azon va Sutatenza ke ilkafo tawavo ke Zaque silukon tolgenid. Ervoliotsa gan okilik ke Guasca tiyis tan lotcumpaf jadiwik ke Nemequene zo dirgar, solve ekwa gan solwikaf Quixinimpaba oluik vuwaf gu Tisquesusa zo gader.

Zaque Quemuenchatocha va intafa ervolia wiluon gin grustar, loplekuson va erbudik ke Vélez, aze moliketeson va kevelik van Turmequé lanir.

Vezura ke Iraca gertapik betara

Levida toloya ervolia va sint fu doalied, permik dem staksa ke Iraca gertapik mal Suamox tumtaxo ke Muisca artlanir. Bantan granser da toloya neya va cenura vas tol-sanoy taelcek ( mon tolda ) gofined ; voxisen Quemuenchatocha va akenafa tokoda dem moava pu Tisquesusa fu gobilder.

Levrotira va Ubaté is Susa betara

Moi cenura monaleyena gan neyeem, Tisquesusa ko Muyquytá dimlanir, iskeson va Zaquesazipa is tol-kunoy güecha gejik vuidan va levrotira va tcumiveyes okilik ke Ubaté is Susa.

Artlakira ke espanik betara

Staksakirik ke okilik ke Suesca va Tisquesusa givayar da divulik, dis va batakafa alma is lukastap is kabus va seleka is stas va lorakoraf sulem mevieli wiyin, va Nemocón vanlakiyid.

Weti tandatum, lan gertik ke Ubaque yoltkiraf gu Popón al katciluyur da Tisquesusa wizunon « koe intaf fortey » nope diveik piyis mal sumefa patecta, di xonukeyer. Bata katcilaca askir da taneafa kategira ke Zipa givan gu artlakira ke batakik tiyir entsondera va kota uzerara va sin nume benplekuyur da toides dostak di ulijdayar aze gu kotcoba tikisa di givayar.

Zaquesazipa va espanik liker betara

Miledje Zaquesazipa jadiwik do tev-decemoy güecha gejik va espanik liker, trakuson da, ceneteson va bat abic diveik, sin umote di tiyid. Milk ke Zaquesazipa tit venta wale Nemocón is Suesca talton artlaniyir, voxen Quesada is ervoliotsa ixam al kaiklakiyid. Espanafa ekwa tiyir dem akolesik fuzoden gan abic sus okollakisik. Gejik ke Zaquesazipa dilfuyud, bureson bene ge va yon inseik ke lotructaf gejik meldason xonukeyes milinde gilaskiyid.

Kaba is tceka is flavoda ke Muisca gejik va espanik voyamayad. Bantan va int kalrojuyud vieli greles milk stakseyen gan Quesada artlakiyir. Azon va patectolaf gejik kevdilfuyud, radeyesison va sin kan okol is jontikote bakason is aytason num yatesison va ironokaf güecha gejik.[7]

Gelbera ke Zipa ko Sumungotá betara

Pirdanon gan dositasik, Tisquesusa va gelbera ko Sumungotá sayakafa ralma gorayar, i ko ralma dere yoltkirafa gu Busongote tigisa arte mon toloye decitmetre male Cajicá tite rodega. Ralma tiyir vawale anambe dem rebava kum ulimap is walcualayana edgarda, i dem rebava ontinafa vas san-aluboye nuge ( mon 4.5 m- ) is besayana gu kiltaf vrekap. Lum ke ralma tiyir abrotcafa vas tol-decitoya runza isen debak vas xepe flion gu emaxe videse va ervo is eksa is ugol dogiskiyir.

Yatera ke Zipa div Sumungotá betara

Tisquesusa va int koe Sumungotá men inkeyer viele warzaf staksenik artlaniyir. Bantan givayar da Zaquesazipa berikye al zo surteyer isen diveik artlakiyis ko Nemocón ixam grupeyed lize Zipa tigiyir nume van Sumungotá su mallakiyid. Ekeyura ke Tisquesusa ba bat warzot askiyir da va ralma ve buluyur, ilavotiskon mallanison voldum orpa. Direvielon espanik ko Sumungotá artlakiyid aze va trasin ekseem koilkayad, don ilavot ke Zipa kum inta pozlayana gu moava is jontika dilgavaxa isu smilkxa.

Artlakira ke espanik va Chía betara

Chía zo grupeyer da tiyir widava ke tael is Zipa prostelay. Givanon gu warzot icde bat divulaf tolgenisikeem, okilik ke Chía yoltkiraf gu Chiayzaque is tis nutikye is mwedaf direik ke Tisquesusa, do aboyikeem djuyateyer. Nisu kalir da levi yatera okilik va jwa koe kiriapa talte widava re tigisa koe Yerbabuena palseyer voxen mecoba di zo katrasiyir.

Espanik va Chía ba Pascua viel artlakiyid. Va permik ke Suba is tel ke Tuna auzayad nume gu moek is moava is aryon yal mbi bundayad. Bantan gu espanik va int levrotiyid numaze vanpiyid lokiewaf vangluyanik. Okilik ke Suba drageyer da va Quesada koe intafe anambe vistaleyer larde Suba tiyir koo vawa vane Funza kelu ke Zipazgo.

Artlakira ke espanik va Suba betara

Espanik koe Suba anyustkon zavzagiyid edje Quesada va konaka staksa ta grustara va kakevera pu Zipa stakseyer. Zipa va batyona erura dulzayar, ruyeson da va kakevera fu rictayar ise va aultoves bundaks kum atela is moek stakseyer miledje va ugal lasuwayar ise va loa giva icde tolgenisik lasuwarolayar.

Miledje okilik ke Suba ve akoleyer, nope ape grakola banugale megrupena koe Amerika, aze mulufter, kristevon ailkeyenon gan Fray Domingo de las Casas tis alkik ke brinuga.

Divbulura va sanelia ke Funza betara

Miledje Tisquesusa va Funza kelu ke Zipazgo sorion su artlaniyir aze va kotafa divbulura va sanelia benplekuyur enide ina gu tolgenisa iyela di zo nendoyeyer. Tygüi yerumanikyeem ke Zipa vas loa 400 ayikya va widava taneon buluyur. Azen aboyikeem ko Facatativá.

Vieleon Zipa va pintakiraf munesteks icde espanik bas toidesik kazawayar, gildadason datan tiyid, ont ayik ont lorik. Larde staksa munesteyed da diveik va kota trasina moava ekeyupuson solgiyid, pune Tisquesusa va palsera va moava benplekuyur azen ta ravaldara va birga, askiyis zanisik zo aytayad.

Artlakira ke espanik va Funza betara

Quesada tabodjana gan durefa gavera ke Zipa ta dulzera va staksa is rabatesa va inafa kuraniraja icde kakevera, va avlara van Funza gorayar. Koo kelda espanik gan gejik ke Tisquesusa skayes koe weda is tcekas is kabus va raporki konakviele zo dilfuyud. Ison Bogotá kuksa bak bane sare ke balemeaksat kaiktraspuyur aze medrikon zo remlakiyir.

Viele espanik va kelu ke Zipazgo artlakiyid, pune va metan trasiyid. Va lum ke revava ke Zipa mafelayad. Munesteks ke San Martín redakik is tel ke Lebrija kalickid da jontika dopewa tigiyid isen kota mona tiyir kiewackafa is gijafa. Koak ke kolna tiyir besayan gu edgardaf jonksevaf wazdel tazukas va darkasaberopafa vola sulemafa ik ayakorafa.

Lanmielon, yon cosik ape stakseyen gan Tisquesusa va Funza kan teyasa tceka dilfuyud, numen jontika mona zo anteyayad nume atitsuyud beka espanik va fird lajugrirunkayad. Lan gejik zo gralomeyed aze pu Quesada razdayad da Zipa koe Tenaguasá vaskeyer. Espanik tixolon lakiyid voxe va metan di trasiyid.

Espanafa kagrupesa brinuga betara

Moi inkera ke espanik koe Funza, Quesada va toloya brinuga kagrupetesa va arak ke cosxo stakseyer. Céspedes redakik geon zo stakseyer isen San Martín redakik talton. Arti alubka bantan titlakiyis va talteon rodega, va Panche cosik kevlakiyir, i va zugapaf is dilifimaf gejik volnales va levrotira. Giva ke Muisca korik icde zuguca ke Panche cosik me al ilamaykayar.

Miledje Céspedes redakik geon koyayar, mejepeson nope fentap koe Paramo Sumapaz. Koe bana vema va jontiko wernaxo isu liboltum trasiyir. Viele va Pasca artlakiyir, pune va staksakirik pu Quesada stakseyer, givason da va Sutagao krant koe Fusagasugá van Panche cosxo djuremlakiyir. Tugodjatason San Martín redakik waroldon mallakiyir numaze ko Tibacuy kevlakiyir lize güecha taksa tisa elupkafo po ke Zipa kake jowa tigiyir.[8]

Brinuga kev Panche cosik betara

Güecha gejik ke Tibacuy va espanik emuded kire gu inafa xialara va lyumara va Panche al zo givad, i va Panche tise ubzes volnik. Wori va espanik al walzed da Panche gejik va ayacot gilestuyud ise va volnikaf fortey uliyid. Walzeyen espanik abduon mallakid solve Muisca gejik kadimeon lanid, remlanison va jaka wale Fusagasugá krant is Pati kuksa isu Apulo.

Espanik va pertor kan elkaf kiltaf dualt nendayad, i kan pertorinda ke Muisca gejik nendasa gu jivakirafa tceka ke Panche cosik. Wavdapon lajuceneyed, dem tevoy sayakik bakayan is baroy okol aykayan.

Espanik van Zacazgo mallakid betara

Moi dimlakira ke brinuga kev Panche, Muisca cosik bures va jontika smilkxa ko Funza artlanid ; Quesada icde xanta ke bat akeem koerur. Dulzed da smilk tir male lentronefa vema. Quesada zo awuzayar kire va jwa ke Tisquesusa me al kosmayar nume van bana bazeyena nia djumallakiyir.

Espanik va Bacatá bulud, va Guasuca remalakid lize lacon zo vedgobed ; van Guatavita dakid aze ko Chocontá tisa jowa wale Zipazgo is Zacazgo artlakid. Quesada va sokexo ke Zaque nafalik anamerur voxen metan va xo is lanira ke Quemuenchatocha djurazdar. Artlakison va Turmequé, Quesada va Pedro Fernández Valenzuela gu kaaneyara va smilkxo vuidar. Arti vieltum Valenzuela dimlakir, ruyeson da va smilkxo koe Somondoco al trasir. Azon va kelda kal Iza lenton wanud, trasitison va joya stasa van azeka. Radimi figafa meldara va okilik ke Tundama az surtera va Zaque az tolgenira va Suamox ( re Sogamoso ), espanik ko Bacatá djumdimlakid

Dimlakira ke espanik ko Muyquytá betara

Dimon koe Muyquytá tici 1537-e ilanacek, Quesada koe berma ke Funza va int inker lize va kaip dotayan koe winkeem ke Zacazgo anamzilir. Pak mu espanafa sona ( Quinto real ) tiyir vas 40 000 peso talolk kum gemafa moava is 562 smilkxapa is lana tokoda dem dugamafa moava. Quesada va 20 peso talolk pu kot nugervoliik bulkayar ; pu kot okolervoliik jontolon ; pu fayik jonbalemon ; Quesada va peroy pak mu int narayar, is va lerdoy pak tis danuksack ke Lugo bowesik awalkeyes.

Miledje neyik ke Zipa va espanik gin dilfuyud vieli konakote di zo lajugralomeyed. Zo bakayad, welidatason va xo lize Zipa vaskeyer. Tan ke sin tere pulviyir ise welidayar da Zipa koe Cercado de Piedra koe Facatativá vaskeyer.

Xonukera ke Zipa betara

Quesada dositon gu yon lokiewaf sayakik van Facatativá mielon mallakiyir. Tere sin va pemaxo ke Zipa trasiyid aze ve kodilfuyud. Güecha gejik ke Tisquesusa zo onseyed voxe va espanik teyason tcekayad, lasujupason da bak gojuca is orika Zipa rototceyer. Voxen lan sayakik yoltkiraf gu Alonso Domínguez va ina koe amna trasiyir aze, megrupenon da ina tiyir Zipa, kan dug va ast remruyur. Wison va kulafe blucte diskine isu dokaca, Domínguez dokoton nabeyer, tulebason is xonukesison.

Direvielon zanisik va alto ke Tisquesusa trasiyid lize wivgusi zveri anametalayad. Davon xelkason treduyud aze divbureyed aze koe megrupeno xo kotawayad.

Miledje espanik tiyid yatkaf kire va jwa ke Tisquesusa vols yona eksa vols anton abica unaykafa roga vols tanoya sarma zanudasa va nubatcatera ke Zipa me al trasiyid. Arti vieltum ko Funza dimlakiyid, tavuyumbon va xonukera ke Zipa bak bat folvaf miel.

Nope axuca ke Chiayzaque tise okilik ke Chía is mwedaf direik ke Tisquesusa, Zaquesazipa va Zipazgo kodirgayar.

Vuestexa betara

  1. (es) De Plaza, José Antonio. Memorias para la historia de la Nueva Granada (Bogotá, Imprenta del Neo-Granadino, gan Ramón González; 1850), bu 43
  2. (es) Uricoechea, Ezequiel. Memoria sobre las antiguedades neogranadinas (Berlín, Librería ke F. Schneider; 1854), bu 13.
  3. (es) Plaza, José Antonio de. Compendio de la historia de la Nueva Granada: desde antes de su descubrimiento, hasta el 17 de noviembre de 1831 (Imprenta del Neogranadino; Bogotá, 1850), bu 6.
  4. (es) Plaza, José Antonio. Compendio de la historía de la Nueva Granada: desde antes de su descubrimiento, hasta el 17 de noviembre de 1831 (Imprenta del Neogranadino; Bogotá, 1850), bu 8.
  5. (es) De Plaza, José Antonio. Memorias para la historia de la Nueva Granada (Bogotá, Imprenta del Neo-Granadino, gan Ramón González; 1850), bu 48.
  6. (es) Uricoechea, Ezequiel. Antiguedades neogranadinas (Bareafa piskura. Editorial Minerva S.A., Bogotá), bu 54.
  7. (es) Acosta, Joaquín. Compendio histórico del descubrimiento y colonización de la Nueva Granada (París; Imprenta de Beau, en San Germán en Laye; 1848), bu 215.
  8. (es) Acosta, Joaquín. Compendio histórico del descubrimiento y colonización de la Nueva Granada (Paris; Imprenta de Beau, koe San Germain en Laye; 1848), bu 219.

Tisquesusa
Muisca nafalik
Zipa Tisquesusa, sordaf delt ke XIX-eafa decemda
Nafaluca
Prostelay Zipa
Semek Zipa ke Zipazgo
Soka Muisca abdigalda
Nafalugal 15141538
Dar- nafalik Nemequene
Dir- nafalik Zaquesazipa
Blirizva
Koblira ?
Awalkera 1538
betara teza
  Tuveli icde Izvopa 
Muisca : sane ke Kolombia is savsaf abdiespanaf seltay
Seltay

TawamiduraVegeduropaYambaKocopaBurmotaropaSkapaInseikLexaAvaVundopaAlkaGeja

Debak

FúqueneGuatavitaIguaqueSuescaTotaTequendama stoya

Izva

Muisca abdigaldaSavsaf bowesikPasca meldChocontá meldTocarema meldEspanafa olgalicura

Nafalik

Zipazgo : MeicuchucaSaguamanchicaNemequeneTisquesusaZaquesazipa
Zacazgo : HunzahúaMichuáQuemuenchatochaAquiminzaque

Lorik

ChiminigaguaBachuéChíaSuéBochicaHuitacaChibchacumCuchaviraNencatacoaChaquénChibafruimeGuahaioque