Liwot va Muisca abdigalda ba espanafa olgalicura

Zaquesazipa ( okon gu Sagipa ) tiyir alubeaf is bocaf Zipa nafalik ke Muyquyta ( Bogotá ) boweyes va Zipazgo cosxo ( tani ki ke Muisca abdigalda koe refe Kolombia sokasane ) wali 1537 is 1539. Va Tisquesusa berikye mo uskej radimifiyir.

Blirizva betara

Abdi artlakira ke espanaf olgalicusik va idjafa ontinafa azekexa ke refa Kolombia, gola tiyir frofanafa gu Muisca cos bowen gan toloy psihipqua nafalik : vageeon Muyquytá gola is valenteon Funza.

Zaquesazipa tiyir jadiwik ke ervolia ke Nemequene bareaf Muisca nafaklik ke geefi coski azu Tisquesusa balemeaf. Yordason, va Quemuenchatocha lentef nafalik doallieyer. Voxen viele espanik va gola artlakiyid, pune toloy Muisca nafalik va sint vangluyayad ise va dof volnik lyumayad. Viele Tisquesusa berikye gan espanaf tolgenisik zo aytayar, pune Zaquesazipa korotiyir. Rape prostewa ke Muisca, psihipqua okilik ke Chía co gokouskejayar kire tiyir nutikye ke nafalik. Voxen bate Chiayzaque gu espanik va int gusagayar isen Zaquesazipa va xonukera ke berikye djujaxadayar. Cuxinimpaba okilik isu Cuxinimegua va Zaquesazipa kerektayad.[1]

Gronafa dilfura ke Zaquesazipa is inyon gejik va espanik div werdafa vema ke Bogotá van Bosa aloyayad. Voxen viele Panche vegungaf cosik va bowesik ke Zipacón gin exuyud, pune Zaquesazipa va cenu gu Quesada okilik ke espanafa parleyer, drigdason va vilasa arpuma ke Panche kev Muisca is espanik. Quesada do anton 50 sayakik is Zaquesazipa gadesa va 12000[2] ik 20000[3] güecha gejik, va Panche cosik ba 20 ke anyusteaksat ke 1538 bal Tocarema meld surteyed ise va cenera tcalayad.

Nekev batcoba, Zaquesazipa gan warzaf espanaf gadesik zo kostoleyer. Olgalicusik va moava vas tokodapa ke konolemba jwa ke Tisquesusa modineyed. Lanedje meuyur voxe gan espanik zo nakeyer. Titi 1539-e ilanacek, bocaf Muisca nafalik koe espanafo pemaxo koe Bosa nopeon awalkeyer.[4][5][6]

Vuestexa betara

  1. (es) Ocampo López, 2004, bu 176.
  2. (es) Batalla de Tocarema - Universidad de los Andes
  3. (es) Groot, José Manuel. 1869. Historia eclesiástica y civil de Nueva Granada - Tomo I. Imprenta de Focion Mantilla.
  4. (es) Blirizva va Sagipa - Banco de la República
  5. (es) Zipa Sagipa - Pueblos Originarios
  6. (es) Izva ke Sagipa - Universidad Distrital Francisco José de Caldas

Zaquesazipa
Muisca nafalik
Zovdaks va Zaquesazipa, koe Historia General de las Conquistas del Nuevo Reino de Granada neva (1688) ke Lucas Fernández de Piedrahíta
Nafaluca
Prostelay Zipa
Semek Zipa ke Zipazgo
Soka Muisca abdigalda
Nafalugal 15371539
Dar- nafalik Tisquesusa
Blirizva
Koblira ?
Awalkera 1539
betara teza
  Tuveli icde Izvopa 
Muisca : sane ke Kolombia is savsaf abdiespanaf seltay
Seltay

TawamiduraVegeduropaYambaKocopaBurmotaropaSkapaInseikLexaAvaVundopaAlkaGeja

Debak

FúqueneGuatavitaIguaqueSuescaTotaTequendama stoya

Izva

Muisca abdigaldaSavsaf bowesikPasca meldChocontá meldTocarema meldEspanafa olgalicura

Nafalik

Zipazgo : MeicuchucaSaguamanchicaNemequeneTisquesusaZaquesazipa
Zacazgo : HunzahúaMichuáQuemuenchatochaAquiminzaque

Lorik

ChiminigaguaBachuéChíaSuéBochicaHuitacaChibchacumCuchaviraNencatacoaChaquénChibafruimeGuahaioque