Jadifa alka ke Urartu zo grupenser, nelkon kan konak rawaks isu kosuteks.

Lorik ke gazaroti ke Urartu

Zovdaks ke seyta ke Adilcevaz ( Kef Kalesi ) ape kaatoes va Teisheba moe sulemuk vas jaftolye.

Dalaf lorik poran gan gazik ke Urartu xuton gu winugafa atayera, koe kosuteks katrasiyin keve pistok ke Meher Kapisi awid. Bat kosuteks gan Ishpuini is Menua nazbeikye volmiv zo skuyur ise va firviks gonaskin pu 70 lorik is gotarkan ilanak pimtar. Bat firviks moekote tiyid ton sulem voxen grupet da ervo jontikviele dere zo siofayad. Taneaf is lodalaf lorik ke gazaxo tiyid Haldi is Shivini is Teisheba.

Haldi tiyir lorikye xantafe gu Musasir patecta aze mali gazugal ke Ishpuini vanpiyir tilik ke gazaxo. Va gejafa adala vanfisa va yordara ke Assur lorik mbi gar. Koe kosuteks ke Meher Kapisi, va mon tol-sanoy loranelkot lecas va dalintaf dugeem dadir. Yerumanik tir Bagbarti / Arubani lorikya. Olgalicura yolton gu ini zo skuyud isen cenera va inafa zobera gan gazik mbi gar. Inafa dalafa dopewa koe Musasir tigir ise va jontika kulaca bedeyer batdume bak -714 AGJ gan Assur ervolia zo guineyer. Haldi va atayxo koe cuga ralma ke Urartu dere dadiyir. Azon me zo slamer numen batcoba rotir bazer da inafa ticfira vas gazaroti ke Urartu loeke rupteyer voxe rotir me tiyir kiewatcafa dene sanelia.

Toloy ar dalaf lorik luxeon tid dof gu Hurri lorikeem nume va losavsafa kruldera bazecked. Teisheba lorikye milvodafe gu Teshub ke Hurri tir lorik va gleba isen inaf sulemuk tir jaftolye. Prostewon tir an lorik koe gazaxo ke suriafa is anatolafa gola. To int moe jaftolye keve fetinteki ke Adilcevaz ape zo kaatoer. Shivini luxeon tir lorik va awalt, milvodafi gu Hurri Shimigi is Shamash ke Mesopotamia ; Tushpuea yerumanik tir lorikya va vanafiz isu ke Tushpa wid. [1]

Vexala dem lorik ke Urartu

Vexala dem yon lorik ke Urartu tigis keve kosuteks ke Meher Kapisi ( Tuvel ke Meher ) dopewa poke Rusahinili.

Ema [2] Yolt ke lorik Oxi Ota vas gowetan jaftol [3] Ota vas gowetan namulol Katcalaks
1 Haldi lorikye 17 34 An lorik ke Urartu
2 Teisheba lorikye 6 12 Lorik va geja
3 Shivini lorikye 4 8 Lorik va awalt
8 Shebitu lorikye 2 4
12 Shelardi lorikye 1 2 Lorik va tael
25 Airaini lorikye 1 2 Lorik va aruleem [4]
27 Jara lorikye 1 2 Lorik va keldeem [4]
32 Arni lorikye 1 2 Lorik ke meftaveem [4]
55 Ebani lorikye 1 2 Lorik va tawava [4]
63 Babania lorikye 10 Lorik ke meftavaxo [4]
64 Arubani lorikya 1 1 Lorik va boduca, yerumanik ke Haldi
65 Huba lorikya 1 1 Lorik va gleba, yerumanik ke Teisheba [5]
66 Tushpuea lorikya 1 1 Terumanik ke Shivini [6]
70 Tsinuardi lorikya 2 Ape vadjesi vas Ishtar lorikya [7]

Atayxo

Raporafa dopewa koe Meher Kapisi

Dopewa ke Urartu, jadion yoltan kan susi trogarn koe cuga ralmapa ton milasavsuca tigid ise tid adalafa gu alka ke Urartu. Tid dem lujorafa omava is vaf rebaveem kum olgaf rapor dem lujoraf gentimaf sekol levbures va ontinafa rasekkorafa kolna. Tanoyo rontagentimafo kudjaxo anton tiyir. Ant omava zo katrasiyir kiren divef rebaveem kum tawot cugviele al griawiyir. Tulon dopewa ke Haldi koe Altıntepe iste kusk vawale lupaxafo brivaxo kum inta tigiyir. Kudjaxo tir mantafo vas 13.80 m- vwon ice sid, vawale rebaveem vaf vas 4.35 m- numen darka ke olkoba anton tir vas 5.20 m-. Kenefa doma gu starkot zo kereleyed, isen stov lente kolanixo arteon tigiyir isen muxelk lente tuvel diveon tigir. Jontiko ervo firviyino pu Haldi zo katrasiyid : azilafa kabotsa is woz is flavoda is atsa is prosil. Bene rebava ape tigiyid inde kene seyta ke Assur kaatoesa is kimbasa va guinera va dopewa ke Musasir rowit. Niluca ke koefa darka co robazer da jontika miga dive dopewa dilizeyed. [8]

Lorik koe ridafo alkaxo ton ponyaska ilbodeyena koe pist dere zo payud, i koe alkaxo yavapafo koe savsavafa Armena abdi kristeva. Raporafo tumtaxo ke Meher Kapisi ( tuvel ke Meher, ape okon Mithra ) evlon gu tena ke -IX-eafa decemda kle tir dem toloya ponyaska koe pist. Bata tir loglupafa vamoe bana artplekuyuna gu tcaf azekos ape zanudas va raplekura va miga. Kosuteks ixam divrozayan is tciamaf ta vangrupera va winugafa alka to keve rebava ke bata ponyaska tigir. Aro milordafo atayxo koe konakar debak zo pilkomodayad. [9][10]

Naboxa

Lokiewon grupena naboxa tid tela ke ontinuk ksubes va kotawara. Voxen noeltafa joxara va logubefo awalkikxo nediyid da anteyara tiyir yavafa tove sane. Logiltafa naboxa nutid opelafo yupxo is yupxo dem rumela dem xim ke anteyanik, voxen amidafa ksubera kruldeyed ise va mikrafa amiduca ke gazaxo ape tcazedayad. Jontika pistafa naboxa, ape ke lokulafa gila ke sanelia is ebusa dene ristula, vrutasa va jekura ke bate sane ta pistafa vegeduropa, koe debak zo trasiyid. Aluboy birtey suxayan koe venta ke Van wetce gazafa naboxa zo pilkomodayad. Tel runeon tigis dem kosuteks ke Argishti I ape tiyir slape. Tadle ke batyona naboxa tiyir vas konaka mawa don telyona isteon loglupafa ape slamesa va caxatay. Batcoba koe pistafa naboxa ke aryon debak dere tigir. Konaka olkoba koe pist al zo suxayad ; koo plor dem istayayano vansaxo zo kolaniyid. Lana naboxa katrasiyina koe Altıntepe tiyid dem milafe dre voxe al zo kijavad volse ko pist al zo suxayad. Bata kulafa naboxa va kulaf caxaf firviks ( roga is ervo is sayakaf ugol is dilgavafa porma ikz- ) dadiyid voxe jontikviele zo elakeyed. [11]

Vuestexa

  1. Piotrovski 1969, bu 68-69. Burney 2007, bu 86-88. Huot 2004, bu 130-131. Ayvazian 2012, bu 886-888.
  2. Sedme vexala ke Mejer Kapisi
  3. Jaftolye icde lorikye vox jaftolya icde lorikya.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 et 4,4 Пиотровский. Ванское царство. bu 228.
  5. Пиотровский. Ванское царство. bu 225.
  6. Пиотровский. Ванское царство. bu 226.
  7. Меликишвили. Урартские клинообразные надписи
  8. Salvini 1997, bu 333-334. Huot 2004, bu 138-140.
  9. Salvini 1997, bu 337.
  10. T. Tanyeri-Erdemir, The Temple and the King: Urartian Ritual Spaces and their Role in Royal Ideology koe J. Cheng ist M. H. Feldman, Ancient Near Eastern Art in Context, Studies in Honor of Irene J. Winter by Her Students, Leiden is Boston, 2007, bu 205-225, icde undera va towara ke fli ke atayxo ke Urartu.
  11. Burney 2007, bu 90-91. B. Öğün, Die urartaischen Bestattungsbräuche, koe S. Şahın, E. Schwertheim is J. Wagner, Studien zur Religion und Kultur Kleinasiens: Festschrift für Karl Dorner zum 65. Geburtstag, Leiden, 1978, bu 639-678.
Urartu : savsugalafo gazaxo ke Pokefa Lenteka  
Gazik

ArameLutipriSarduri IIshpuiniMenuaArgishti ISarduri IIRusa IArgishti IIRusa IISarduri IIISarduri IVErimenaRusa IIIRusa IV

Debak

AltıntepeArgishtikhiniliArzashkunAyanisBastamErebuniRusahiniliSardurihiniliTeishebaniTushpa

Lorik

ArubaniHaldiHubaShiviniTeishebaTushpuea

Araya

UrartuavaAlkaYamba